"Par" likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās ceturtdien balsoja 50 deputāti, pret bija 34, bet astoņi deputāti atturējās.
Grozījumus Latvijas Republikas Satversmē sagatavojusi frakcija "No sirds Latvijai" un deputāti no Latvijas Zemnieku savienības, partijas "Saskaņa" , Latvijas reģionu apvienības un Nacionālās apvienības.
Piedāvātie Satversmes grozījumi paredz, ka Valsts Prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Grozījumu projekts paredz, ka Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtību noteiks sevišķs likums.
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere ( V) vērsa uzmanību uz to, ka likumprojektam nav anotācijas un tas ir ļoti lakonisks. Pēc viņas teiktā, par prezidenta pilnvarām un ievēlēšanu vēl būs jādiskutē, taču šis likumprojekts ir jānoraida.
Tikmēr deputāts Ringolds Balodis aicināja "likt jaunu bildi iekšā" un sākt diskusiju, vai parlaments ir gatavs mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību. "Tas, kurš tikai imitē darbību, vienmēr atrod iemeslu, lai to [izmaiņas] atliktu," viņš sacīja.
Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
"Delfi" jau rakstīja, ka koalīcijas partiju atbalsts idejai par tautas vēlētu Valsts prezidentu nav vienots. Tā, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienību veidojošo partiju vidū Latvijas Zemnieku savienība ideju atbalsta, savukārt Latvijas Zaļajai partijai un atsevišķiem citiem deputātiem ir atšķirīgs viedoklis.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš beidzas 2015.gada vasarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
