Sākusies astronomiskā ziema; pirmdiena ir gada īsākā diena  (2)

Nakts no 21. uz 22.decembri bija arī gada garākā nakts, un pirmdiena ir gada īsākā diena.

Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un vienai minūtei valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.

Astronomiskās ziemas pirmajā dienā, 22.decembrī, saule visagrāk - plkst.8.38 - lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ventspils pusē - plkst.9.13. Saule visagrāk rietēs Alūksnes novada Pededzes pagastā, kur saulriets būs jau plkst.15.25, bet Rucavas novadā saule rietēs plkst.16.01.

Pirmdienas rītā Rīgā saule lēks minūti pirms deviņiem, rietēs plkst.15.43, tādējādi saules spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un 44 minūtes. Salīdzinājumam - gada garākā diena, 21.jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un 52 minūtes gara.

Turpmāk katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina.

Astronomiskais pavasaris sāksies 2015.gada 21.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.

Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam vai Zvaigznes dienai.