Arī Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā, nonākot zem nabadzības sliekšņa, ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, pastāstīja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.
Viņa norādīja, ka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
Turklāt sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību. Tas nozīmē, ka Krievijas pensija uzrādāma kā ienākums un, ja persona atbilst visiem nosacījumiem, tad tai ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, uzsvēra Kupče.
Arī Rīgas domes Labklājības departamentā skaidroja, ka pašvaldībā nepastāv atsevišķs pensionēto personu uzskaitījums pēc valsts, no kuras pensija tiek saņemta, bet visi pensionāri, deklarējot Rīgā savus ienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem grūtībās var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā sev tuvākajā teritoriālajā centrā.
Departamentā arī informē, ka sev tuvāko centru var noskaidrot pa tālruni 80005055 vai mājaslapā "www.ld.riga.lv/Rīgas Sociālais dienests". Līdz šim rubļa kursa krituma laikā lielāks cilvēku skaita pieplūdums, kas vērstos pēc palīdzības, nav novērots, informē departamentā.
Jau ziņots, ka Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā ir satraukušies par rubļa kursa krituma negatīvo ietekmi uz pensijām, vēsta "Vesti".
Kopumā Latvijā pensiju no Krievijas saņem aptuveni 14 000 iedzīvotāju. Latvijas krievvalodīgie savulaik tika mudināti pieteikties Krievijas pensijām, minot dažādus ieguvumus, piemēram, Krievijā pensionēties iespējams agrāk nekā Latvijā.
Krievijas pensionāriem Latvijā pensija tiek aprēķināta rubļos, kas izmaksas brīdī tiek konvertēti eiro. Krītot Krievijas rubļa kursam pret eiro, samazinās summa, kuru pensionāri saņem.
Krievijas vēstniecība Latvijā skaidrojusi, ka atbilstoši likumdošanai ir iespējama pensiju indeksācija vairākas reizes gadā, piemēram, ja ir vērojama ievērojama inflācija vai būtisks vidējās darba algas pieaugums. Šogad šo apstākļu ietekmē pensiju indeksācija esot notikusi divas reizes - par 6,5% un par 1,7%.
Savukārt rubļa kursa kritums pret ārvalstu valūtām nav paredzēts kā iemesls pensiju indeksācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
