Ministriju prioritātes 2015.gadā: prezidentūra, samiti, biroji  (40)

Šogad valdības būtiskākie darbi bijusi sociālās nevienlīdzības mazināšana un drošības stiprināšana, savukārt nākamgad,  līdztekus Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, paredzēts gan stiprināt valsts pārvaldi, gan izstrādāt jaunu aizsardzības koncepciju.

Galvenās ārpolitikas jomas 2015.gadā būs valsts drošība, prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un ārējo ekonomisko sakaru veicināšana.

Ārlietu ministrija plāno kopā ar NATO sabiedrotajiem turpināt stiprināt valsts drošību, bet viens no svarīgākajiem uzdevumiem nākamgad būs arī Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē sekmīga īstenošana saskaņā ar darba kalendāru. "Latvijai kā prezidējošai valstij ES Padomē, kas atradīsies papildus uzmanības centrā, būs aktīvi jāiesaistās plašākā starptautiskajā dienas kārtībā visas ES vārdā. Tas būs jauns izaicinājums un papildus atbildība. Tas dos vienreizēju iespēju vairot Latvijas atpazīstamību un autoritāti," klāsta ministrija.

Maijā tiks rīkots Austrumu partnerības Rīgas samits, tāpat tiks turpinātas sarunas par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO/OECD).

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nākamgad algas saņems pēc jauniem principiem, bet nākamā gada 1.novembrī darbu sāks jauna iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde - Iekšējās drošības birojs. Tā kompetencē būs atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki.

Nākamgad plānots stiprināt arī Drošības policijas kapacitāti un izstrādāt Nacionālās drošības koncepciju, nosakot valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošību jomā. 

Aizsardzības ministrija kā nozares svarīgāko notikumu min aizsardzības ministru neformālo tikšanos Rīgā, 2015.gada februārī. Tāpat ministrija nākamgad izstrādās un iesniegs Saeimā jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, kas būs pirmais stratēģiskā līmeņa dokuments pēc drošības situācijas izmaiņām Eiropā.

Nozīmīgs izaicinājums 2015.gadā būs Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projektu izstrāde un uzsākšana,  kā arī plānots uzsākt pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas projektu, kā arī zemessardzes paaugstinātas gatavības vienību izveidi.

Nākamā gada pirmajā pusē Latvijas kontingents 160 karavīru sastāvā uzsāks dalību Eiropas Savienības Kaujas grupā.

Ekonomikas ministrija (EM) 2015.gadā plāno izstrādāt normatīvos aktus gāzes tirgus atvēršanai - gāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmu nodalīšanai, kā arī apstiprināt Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Nākamā gada laikā arī tiek solīts pilnībā ieviest jauno būvniecības regulējumu,  un savu darbību pakāpeniski paplašinās Būvniecības valsts kontroles birojs - tas uzsāks publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, kā arī uzraudzīs būvdarbus un pieņems būves ekspluatācijā.

Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ministrija kā prioritāras definējusi kompetences  centru, biznesa inkubatoru, daudzdzīvokļu ēku renovācijas, darbinieku apmācību programmas. "2015.gadā tiks turpināts uzsāktais dialogs ar uzņēmējiem un viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, strādājot pie 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmu pakāpeniskas izstrādes," norāda EM.

Finanšu ministrijas (FM) prioritāšu lokā ir mazināt ienākumu nevienlīdzību, tostarp līdz 2015. gada 30. aprīlim valdībā paredzēts iesniegt informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai no 2016. gada.

Saistībā ar jauno plānošanas periodu nākamgad darbu sāks Uzraudzības komiteja, nepieļaujot nelietderīgu un neefektīvu ES naudas tērēšanu, kā arī būs citas izmaiņas.

Līdzīgi kā Ārlietu ministrija, FM arī plāno turpināt aktīvo darbu pie tā, lai izpildītu priekšnosacījumus Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO/OECD). Tehniskās sarunas ar OECD plānots noslēgt līdz 2015. gada beigām, kam sekos pievienošanās procedūra OECD.

Lai turpinātu īstenot Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, Labklājības ministrija izstrādās rīcības plānu 2015.-2017.gadam, bet Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam tiks noteikti prioritārie ieguldījumu virzieni nodarbinātībā, lai iekļautu darba tirgū sociālās atstumtības riskam pakļautos cilvēkus.

2015.gadā arī tiks pilnveidota pensiju indeksācija, nosakot lielāku pensijas apmēra pieaugumu, salīdzinot ar šā gada indeksāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija turpinās pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, un līdz 1.septembrim paredzēts ieviest jaunu pedagogu darba samaksas modeli. Tāpat plānots ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kur tiks ņemti vērā augstskolu rezultāti studijās, pētniecībā un inovācijās.

Tiks īstenota arī Latvijas zinātnes strukturālā reforma, veicinot zinātnisko institūciju konsolidāciju un palielinot to konkurētspēju. Tam paredzēts atvēlēt 9,9 miljonus eiro no ES struktūrfondu līdzekļiem.

2015. gada 6. - 12. jūlijā Rīgā notiks XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur varētu piedalīties 130 tūkstoši dalībnieku.

Satiksmes ministrija līdz februāra beigām sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju plāno iesniegt Eiropas Komisijai kopīgu Baltijas valstu pieteikumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai, piesaistot "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (EISI) garantētās "aploksnes" finansējumu.

Satiksmes sakārtošanai nākamajā gadā paredzēts ieviest vienotus tarifu veidošanas principus reģionālajiem sabiedriskā transporta maršrutiem autobusu pārvadājumos, kā arī iecerēts pabeigt projektu "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" (platjoslas projektu), kā rezultātā būs izbūvēta platjoslas tīkla infrastruktūra - ieguldīti apmēram 1727 kilometri optiskā kabeļa un izveidoti 177 piekļuves punkti.

Viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm būs arī valsts autoceļu sakārtošana - plānots pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai un pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās. 

Tieslietu sistēmā plānots turpināt risināt vairākas "sasāpējušas" problēmas, piemēram, plānots noslēgt darbu pie maksātnespējas procesa  administratoru darbības tiesiskā regulējuma, uzraudzības sistēmas pilnveidošanas, kā arī kreditoru aizsardzības stiprināšanas tiesiskās aizsardzības procesos.

Tāpat 2015. gadā tiks turpināta pakāpeniska tiesu teritoriju apvienošana, lai paaugstinātu tiesu efektivitāti, nodrošinot tiesnešu un tiesu specializāciju, kompetenci, nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē u.c.

Tiks turpināts iesāktais darbs pie jaunā cietuma Liepājā būvniecības, kā arī notiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanas un bijušo ieslodzīto resocializācijas politikas izstrādes, tostarp izveidojot valsts atbalsta sistēmu, lai integrētu šīs personas darba tirgū. 

Arī Veselības ministrijas prioritāšu lokā ir ilgi nerisinātas problēmas - samazināt ambulatoro un stacionāro pakalpojumu rindas, kā arī pacientu iemaksas. Papildus līdzekļi tiks novirzīti kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksai, kā arī bērnu ar retajām slimībām ārstēšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās darbu pie atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanas un attīstīšanas, veicinot atkritumu dalīto savākšanu un otrreizēju to pārstrādi.

Tāpat, ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, turpināsies vienotas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras izveide, tostarp tiks izstrādāts IKT pārvaldības likums, kas noteiks publiskās pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras prasību piemērojamību neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota.

Lai palielinātu zaļā iepirkuma īpatsvaru, tiks turpināts darbs pie Zaļā publiskā iepirkuma principu ieviešanas valsts un pašvaldības iestādēs.

Zemkopības ministrija (ZM) iecerējusi izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumu ieviešanai.

Tāpat tiks izstrādāta akcizētās dīzeļdegvielas izmantošanas kārtība, bet no 1.jūlija jāsāk darboties Latvijas Zemes fondam.

Prezidentūras laikā  ZM kā prioritāros jautājumus plāno virzīt bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma pārskatīšanu, veterinārās un fitosanitārās likumdošanas pārskatīšanu, zivsaimniecības Baltijas jūras daudzsugu normatīvo aktu sagatavošanu, kā arī ES interešu pārstāvēšanu ANO apvienoto nāciju meža forumā.

Kultūras ministrija nākamgad izstrādās Latvijas simtgades svinību programmu, par centrālo tēmu izvirzot kultūru. Tiek solīts programmas veidošanā arī iesaistīt sabiedrību.

Savukārt par godu Raiņa un Aspazijas 150.gadadienai tiks rīkots festivāls "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", kas notiks gan Latvijas reģionos, gan ārvalstīs.

Tāpat plānots izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes, lai veicinātu Latvijas elektronisko mediju un drukātās preses attīstību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nākamgad plāno precizēt valsts amatpersonu un valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēju loku un pilnveidot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildes kontroli, palielinot valsts un pašvaldību institūciju  vadītāju lomu, piemēram, maznozīmīgus pārkāpumus varētu izskatīt pašas institūcijas.

Valsts kanceleja nākamgad, atbilstoši Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam 2013.-2016.gadam, praksē  valsts pārvaldē piesaistīs jauniešus, kuri ieguvuši augstāko izglītību ārpus Latvijas un vēlas  strādāt valsts dienestā. Darbā plānots piesaistīt 10 jauniešus, piešķirot atlīdzību 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Lai veidotu valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju, 2015.gadā plānots apstiprināt Valsts dienesta likumu, kas tostarp paredz koordinētu ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē. Savukārt, lai radītu aizsardzības mehānismu tām valsts amatpersonām, kuru profesionālie spriedumi varētu būt neērti kādām ietekmes sfērām, plānots izstrādāt trauksmes cēlēju (whistleblower) likumprojektu.