ĀM: Latvijas un Krievijas attiecību smagums nav ne Latvijas, ne Eiropas vaina  (53)

"Krievijas uzskati par Ukrainas konfliktu būtiski atšķiras no mūsu, no pārējo Rietumu redzējuma. Krievija noliedz, ka ir tieši iesaistīta konfliktā un, ka Ukrainas teritorijā atrodas Krievijas karavīri, bruņutehnika. Krimas aneksiju Krievija pamato it kā ar tautas izvēli. Tam, kā zināms tomēr neviens netic. Tāpat Krievija norāda, ka Eiropa, tostarp Latvija, pilda ASV rīkojumus un instrukcijas, un ka Ukrainas krīze un tās laikā ieviestās sankcijas ir vērstas pret Krieviju un viens no to mērķiem varētu būt pastāvošā režīma maiņa. Tas ir tālu no patiesības," pauda Eihenbaums.

Viņš norādīja, ka Krievijas amatpersonas pauž, ka Maskava ir gatava attiecību ar Eiropas Savienību (ES) un NATO normalizēšanai, kā arī atjaunošanai. "Tas ir slavējami. Krievijai ir visas iespējas konstruktīvi iesaistīties situācijas normalizācijā Ukrainā – no tā vai un kā tas notiks ir atkarīga ES ieviesto ierobežojošo pasākumu pārskatīšana, kā arī ES un Krievijas attiecību atjaunošana kopumā," atzina ĀM preses sekretārs.

Gada izskaņā Maskavā notika Latvijas un Krievijas politiskās konsultācijas, kuru laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar ES - Krievijas savstarpējām attiecībām, Latvijas prezidentūru ES Padomē, Ukrainas konfliktu un Drošības politiku. "[Konsultācijās] tika konstatēts, ka abu valstu praktiskā sadarbība ekspertu un nozaru līmenī turpinās un kā kaimiņvalstīm tas ir jādara," skaidroja Eihenbaums.

Viņš norādīja, ka demarkācijas komisija darbojas labi un nākamgad pilnībā vajadzētu beigt visus lauka darbus, bet 2016.gadā noslēgt demarkācijas procesu. "Darba kārtībā joprojām atrodas vairāki līgumprojekti satiksmes, vides aizsardzības un izglītības jomās. Ekonomiskā sadarbība salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējo periodu ir sarukusi par 0,9%, kas skaidrojams ar diviem aspektiem – Krievijas ekonomikas stagnāciju un slīgšanu recesijā, Krievijas rubļa faktisko sabrukumu, kur tikai pirms nedēļas - melnā otrdiena - bija spilgts apliecinājums valūtas vājumam, un Krievijā ieviesto atsevišķu pārtikas preču embargo," atzina Eihenbaums.

Konsultāciju laikā Latvijas amatpersonas paudušas bažas par Krievijas izvērsto militāro aktivitāšu pieaugumu reģionā, norādot, ka tas rada nevajadzīgu saspīlējumu un bīstamus drošības riskus, tai skaitā arī civilajai aviācijai.

Latvijai un Krievijai ir jādara viss, lai nākamajā gadā normalizētu divpusējās attiecības, intervijā telekanālam "Rīga TV24" sacīja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.

"Jādara viss, lai attiecības normalizētos - lai viss negatīvais, kas eksistējis starp abām valstīm, paliktu 2014.gadā, bet visu pozitīvo mēs turpinātu arī nākamajā gadā un, iespējams, pat palielinātu," teica Krievijas vēstnieks.

Krievijas vēstnieks atzina, ka šogad vislielāko ietekmi uz Krievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībām atstājuši notikumi Ukrainā. "Valsts apvērsums Ukrainā radīja sarežģītu situāciju gan Krievijā, gan Eiropā un ietekmēja mūsu divpusējās attiecības," skaidroja Vešņakovs.

Vienlaikus vēstnieks pauda cerību, ka tie soļi, kurus šobrīd sper Ukrainas varasiestādes un separātisti, izvērtīsies sarunās un kompromisa meklēšanā. "Līdz gada beigām notiks kārtējais sarunu raunds. Cerams, ka sarunu rezultātā tiks atvilkti militārie spēki, pārtrauktas apšaudes un notiks gūstekņu apmaiņa," sacīja vēstnieks.