Šis gads Latvijā bijis zīmīgs ar vairākiem lieliem kultūras notikumiem un būtiskām kultūrpolitikas iniciatīvām, uzskata Kultūras ministrija (KM).
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde norādīja, ka šogad beidzot sakustējies Laikmetīgās mākslas muzeja jautājums - noslēgts nodomu protokols ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu par muzeja būvniecību, kā arī nodibināta Izcilības balva kultūrā, noslēdzot vairākus gadus ilgušo diskusiju par to, kā sistēmiski vērtēt starptautiskus sasniegumus kultūras jomā. Balvas pirmie laureāti sumināti tieši pirms Ziemassvētkiem.
Būtiska loma bija Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai ar plašu, daudzveidīgu programmu, kurā izceļams koncerts "Dzimuši Rīgā", Pasaules koru olimpiāde, operu "Mihails un Mihails spēlē šahu" un "Valentīna" tapšana un pirmizrādes, pasaulslavenās mākslinieces Vijas Celmiņas darbu izstāde, diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncerts, Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, norādīja Grīnfelde.
Īpašs notikums šogad bija arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismas pils atklāšana un ar to saistītie pasākumi, ko janvārī aizsāka Grāmatu draugu ķēde, atzina KM.
Šogad arī iedzīvināta Nacionālā kultūras padome kā reāli strādājoša padomdevēja un sadarbības institūcija, darbu sākusi Radošo industriju padome, noslēgts nodomu protokols starp Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju un "Valsts nekustamajiem īpašumiem" par radošā industriju centra izveidi. Tāpat KM kā būtiskus kultūras notikumus piemin veiksmīgo dalību Venēcijas arhitektūras biennālē, īpaši popularizējot Latvijas pēckara modernisma arhitektūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
