Valsts prezidents: Latvija nekad nebūs ES nomale  (320)

Viņš uzsvēra, ka tā ir mūsu valsts priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi.

Prezidents atzīmēja, ka 1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi, tādēļ viņš pirmo uzrunu 2015.gadā sāka ar vēlējumu: "lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus".

Viņš norādīja, ka 1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunkti un ejam tālāk.

Atskatoties uz 2014.gadu, viņš uzskaitīja būtiskākos notikumus, akcentējot, ka ""mūsu "sirmā" skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus".

Tāpat Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.

"Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.

Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust," sacīja Valsts prezidents.

Viņš atgādināja, ka, vēl esot trimdā, Rainis savās "Jaunā gadu simteņa nakts domās" rakstījis: "Iz lielās tāles jauno gadsimteni/Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, -/Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā/ Kā plaši izplatīta balta sega".

Bērziņš norādīja, ka Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. "Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija," sacīja prezidents.

"Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo "Baltijas ceļu" un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi. Latvija, vēstures un politikas krustcelēs, ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu - nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē," sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara valsti labāku.

"Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka," izteicās Valsts prezidents.

Viņš pauda nožēlu par to, ka ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. "Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips - izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni".

Tāpat prezidents atzina, ka rudens vēlēšanās "izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība" un akcentēja, ka šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus ES valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem.

"Iespēja būt vadošai valstij ES vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus," sacīja prezidents.

"Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un ES attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā," uzsvēra prezidents.

"Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki," runas noslēgumā atzina Valsts prezidents, vēlot, lai Jaunais - 2015.gads, "ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!".