Nacionālajā apvienībā ir dažādi viedokļi par tautas vēlēta prezidenta ideju  (88)

Teju visa NA frakcija 18.decembra Saeimas sēdē balsoja pret Ingunas Sudrabas pārstāvētās opozīcijas partijas "No sirds Latvijai" izstrādātajiem likuma grozījumiem, kas paredz ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju. Vienīgais, kurš atbalstīja likumprojekta nodošanu atbildīgajām Saeimas komisijām no NA frakcijas, bija Kārlis Krēsliņš. Viņa vārds ir arī atrodams starp likumprojekta iesniedzējiem.

Bērziņš šādu partijas biedra rīcību skaidroja ar viedokļu dažādību par šo jautājumu. Viņš norādīja, ka šobrīd NA biedri tiek aicināti uzsākt diskusiju par tautas vēlēta prezidenta iniciatīvu un, iespējams, partija pēc iekšējās diskusijas varētu organizēt tās biedru sanāksmi, lai mēģinātu formulēt vienotu nostāju.

Taujāts par potenciālo likumprojekta virzību Bērziņš atzina, ka gadījumā, ja šī iniciatīva netiks turpmāk atbalstīta, diskusijas par šo tematu nebeigsies, jo sabiedrībā ir acīmredzams pieprasījums pēc tautas vēlēta prezidenta iniciatīvas.

Tāpat Bērziņš norādīja uz iespējamu pretrunu likumprojektā, prognozējot, ka, iespējams, iecerētos grozījumus nāksies iesniegt no jauna.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka minētais likumprojekts ir nepilnīgs. Viņa vērsa uzmanību uz pretrunu saistībā ar termiņu, uz kādu prezidentu ievēlē.

"Likumprojekta iesniedzēji paredz grozīt Satversmes 36. un 35.pantu. Satversmes 35.pantā ir noteikts termiņš, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Spēkā esošā redakcija noteic, ka termiņš ir četri gadi, bet likumprojekta iesniedzēji rosina noteikt, ka termiņš būtu pieci gadi. Tomēr Satversmē vēl ir 39.pants par atkārtotu prezidenta ievēlēšanu, kas noteic, ka pilnvaru termiņš nevar pārsniegt astoņus gadus," paskaidroja Meistere.

Viņa pastāstīja, ka likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai var izdarīt ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam likumprojekts Saeimas sēdē tiks izskatīts pirmajā lasījumā, kur jau būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.

Meistere uzsvēra, ka atbilstoši 76.Satversmes pantam komisijās, izskatot attiecīgos grozījumus, nevar grozīt citas pamatlikuma normas kā tikai tās, kas ir sākotnējā likumprojektā. Viņa pieļāva, ka likumprojekta iesniedzēji ir bijuši vienkārši neuzmanīgi. "Es nevaru saskatīt nekādu racionālo graudu, ka 39.Satversmes pants apzināti netiktu grozīts," teica Juridiskā biroja vadītāja.

Grozījumi paredz, ka "Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums". Tas ir 35.pants, kurā pašlaik sacīts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji 36.pantu iesaka svītrot. Tas paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Aģentūras BNS iepriekš veiktā 12.Saeimā ievēlēto politisko spēku aptauja liecināja, ka vairums partiju atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu jeb pāreju uz tautas vēlētu prezidentu. Atšķiras viedokļi par to, kad Valsts prezidents būtu jāvēl tautai – jau nākamgad, kad pilnvaras beigsies pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, vai vēlāk. Vienlaikus partiju pārstāvji atzina, ka ir jādiskutē par prezidenta pilnvarām.