Viņš norādīja, ka plūdu draudi, kas bija radušies virs hidroelektrostacijas (HES), kas uzbūvēta uz Ogres upes, ir novērsti, iztīrot salas, kas upē bija izveidojušās laika gaitā. Šis solis ļāvis aizplūst ūdenim, aiznesot arī ledus vižņus, un tādējādi līdzās upei esošajām mājām briesmas vairs nedraud.
Video: Fakti.lv
Savukārt Ogres domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs norādīja, ka situācija normalizēta, arī atverot Ogres HES slūžas sestdien, bet līdz tam pagalmi vairākām mājām teritorijā ap Ogres robežu ar Ogresgalu jau bijuši ūdenī. "Šobrīd plūdu draudi šīm mājām faktiski vairs nav, taču situāciju joprojām kontrolē gan pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieki, kā arī ir izveidots evakuācijas punkts Ogres slimnīcā," piebilda Sapožņikovs.
Vienlaikus amatpersonas vērsa uzmanību uz bīstamību saistībā ar vižņu krāšanos upes lejtecē.
"Problēma ir apstāklī, ka šie vižņi ir nonākuši līdz Ogres upes lejtecei, taču nav ieplūduši Daugavā. Šādai situācijai saglabājoties līdz pavasarim, pastāv draudi, ka pilsētā būs plūdi. Ir svarīgi, lai vižņi, kas šobrīd ir sakrājušies Ogres upē starp dzelzceļa un komunikāciju tiltu, nesasaltu," sacīja Helmanis.
Ogres vicemērs informēja, ka plūdu draudu problēma saistīta ar faktu, ka Ogres upe ieplūst Daugavā pretēji tās straumei, tāpēc nepieciešams uzbūvēt molu, lai situāciju normalizētu.
"Ir izstrādāts mola projekts un aprēķināts, ka tā izmaksas ir aptuveni 2,2 miljoni eiro. Esam uzaicinājuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, lai viņi pārliecinātos par situācijas nopietnību un nepieciešamību piešķirt pašvaldībai Eiropas fondu līdzekļus," sacīja Helmanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
