Sociālajos tīklos pausts viedoklis dienu pirms vēlēšanām var tikt uzskatīts par aģitāciju, spriež tiesa  (6)

Likums nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, to apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu.

Balstoties likuma normā, tiesa secinājusi, ka apgalvojums, ka "Twitter" kontā ievietotais teksts nav uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju, nav pamatots. Tāpat nav pamatots apgalvojums, ka Rīgas mēra sociālā tīkla "Twitter" konts ir publiski nepieejama informācija un tā domāta konkrētam personu lokam, nevis jebkuram interneta lietotājam.

Ušakovs nav izvēlējies ierobežot piekļuvi kontam, līdz ar to tajā paustā informācija uzskatāma par publisku.

Aizstāvības puse tiesai norādījusi, ka nav saprotams, kuras personas aizskārums izdarīts, taču tiesa secinājusi, ka aizsargātais objekts ir valstī iedibinātā vēlēšanu norises kārtība.

Kā liecina tiesas spriedums, Ušakovs rakstveidā iesniegtajos paskaidrojumos norādījis, ka vainu inkriminētajā administratīvajā pārkāpumā neatzīst, bet izvirzītos pārmetumus uzskata par nepamatotiem un likumam neatbilstošiem.

Valsts galvaspilsētas vadītājs norādījis, ka interneta vietnē "Twitter" izveidojis savu privāto profilu, kurā pauž personīgo viedokli un uzskatus. Profils domāts cilvēkiem, kuriem interesē viņa domas un uzskati. Profils nav veidots ar mērķi padarīt to par publisku un kādam neapzināti vai netīšām pieejamu, teikts spriedumā.

Tāpat paskaidrojumos minēts, ka, izveidojot šādas savas domubiedru, paziņu, draugu un citu ieinteresētu personu virtuālās domu apmaiņas grupas, tiek izveidots ierobežots personu loks. Cilvēkiem, kas ikdienā nav iesaistījušies ar Ušakovu vienā virtuālajā domu apmaiņas grupā, būtu interneta vietnē jāmeklē un jāatrod Rīgas mēra profils un apzināti jālasa tur paustās domas. Savukārt tas nebūt nav tas pats, kas lasīt visai sabiedrībai domātus interneta ziņu vai vēlēšanu aģitācijas reklāmas resursus.

Paskaidrojumos norādīts, ka nevienai no personām, kas vērsusies pie likumsargiem ar iesniegumu par administratīvās lietvedības sākšanu, Ušakovs nav sūtījis tiešus aicinājumus. Tādējādi, ja personas nebūtu apzināti meklējuši Rīgas mēra viedokli, personas nekad nebūtu ar to iepazinusies. Līdz ar to paustais viedoklis nekādā veidā netraucētu personām brīvi un nepiespiesti izdarīt savu izvēli gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, teikts paskaidrojumos, kas atrodami sprieduma tekstā.

Ušakovs nenoliedz, ka savā "Twitter" profilā apskatei ievietojis attēlu, kas liecina par viņa izvēli vēlēšanās, taču tādējādi vēlējies paust savu viedokli par izdarīto izvēli gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. "Šāda attēla ievietošana nav notikusi ar nodomu pārkāpt likumu, nekādā gadījumā neuzbāžoties personām, kuras neietilpst augstāk norādītajiem kritērijiem atbilstošo personu virtuālās domu apmaiņas grupā," tiesai rakstveidā skaidrojis Rīgas mērs.

Spriedumā atbildētājs minējis, ka likumdevējs "norādījis uz diviem fundamentālajiem aspektiem, proti, uz iespēju paust savu viedokli un aizliegumu izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus". Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.punktā noteikts, ka tā mērķis ir nodrošināt iespēju personai paust viedokli par politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām, bet tā paša likuma 32.panta 1.daļa paredz, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, interneta un citās likumā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta.

Rīgas mērs skaidrojis, ka paudis tikai un vienīgi savu viedokli par izdarīto politisko izvēli, un tas darīts ārpus Latvijas teritorijas bāzētā interneta vietnē šauram personu lokam. Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka būtiski nošķirt privāto virtuālo telpu internetā no publiskās.

Ušakova aizstāvis un advokāts Artis Vidžups tiesas sēdē papildus izklāstījis, ka "tehnoloģiju laikmetā personas brīvība iestiepjas arī virtuālajā pasaulē – internetā". Tāpat ir bijis nepieciešams pielietot speciālas pūles, lai nonāktu līdz Rīgas mēra sociālā tīkla kontā paustajai informācijai, un tā nav tikusi pausta atklātā, speciāli visiem publiski pieejamā veidā.

Tiesas nospriestais veicinājis diskusiju arī pašā sociālajā vietnē "Twitter", kur pārdomās dalījušies sociālā tīkla lietotāji, tostrap tiesību eksperti.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) atzina par vainīgu priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpšanā un lēmusi sodīt valsts galvaspilsētas vadītāju ar 50 eiro naudas sodu.

Arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) par aģitācijas kārtības pārkāpšanu Rīgas rajona tiesa piesprieda 50 eiro naudas sodu.

Valsts policija (VP) iepriekš noformēja administratīvā pārkāpuma protokolus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Ušakovam par aģitācijas kārtības pārkāpšanu.

Administratīvo pārkāpumu kodekss par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu fiziskajām personām paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām sodu līdz 1200 eiro. Likums paredz, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija.

Ušakovam protokols noformēts, jo dienu pirms vēlēšanām viņš, pēc policijas domām, sociālajos tīklos ievietojis informāciju ar aicinājumu balsot par 11.sarakstu - partiju "Saskaņa". Kā iepriekš pastāstīja Ušakovs, noformēto protokolu viņš uzskata par "burvīgu komplimentu", jo tādējādi abi viņa sociālo tīklu "Facebook" un "Twitter" profili "pielīdzināti pilnvērtīgam masu medijam, jo aģitācija ir aizliegta tieši masu medijos". "Par to nav žēl samaksāt sodu," teica Ušakovs, apliecinot - ja tāds būs tiesas spriedums, viņš sodu samaksās. "Tad spriedumu ierāmēšu un ar lepnumu piekāršu pie sienas," sacīja Ušakovs.