Meklējot kaitbordistu, NBS helikoptera apkalpe riskējusi ar dzīvību  (256)

Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomniece Aija Jakubovska pastāstīja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) izsaukums par nelaimi tika saņemts 3.janvārī plkst.15.48 un tajā laikā jau rietēja saule. Pāris minūtes vēlāk signālu par nelaimi saņēma Krasta apsardzes dienests (KAD). Dienu iepriekš no rīta bija izplatīts vētras oranžais brīdinājums, kurš 3.janvāra pēcpusdienā vēl nebija atsaukts.

Par notikušo plkst.15.57 tika informēta bruņoto spēku Aviācijas bāze Lielvārdē, taču jau īsi pēc plkst.17 tika saņemts brīdinājums helikopteram nelidot saistībā ar sliktajiem laika apstākļiem un tumsas iestāšanos. Neskatoties uz brīdinājumu, helikopters pēc izsaukuma pacēlās gaisā un aptuveni vienu stundu pavadīja ceļā uz notikuma vietu.

"Helikopters izlidoja, un, ņemot vērā laika apstākļus, patiesībā helikoptera apkalpe riskēja. Daudzās valstīs helikopteri pie šādiem laika apstākļiem vispār nebūtu pacēlušies gaisā," uzsvēra Jakubovska un piebilda, ka saskaņā ar vienoto standartu Baltijas jūras valstīm laiks helikoptera un apkalpes sagatavošanai ir 90 minūtes.

Helikopters notikuma vietu pārmeklēja divas reizes, un KAD glābšanas darbos iesaistīja arī divus tuvāk nelaimes vietai esošos tirdzniecības kuģus, kas bija noenkurojušies.

Iespējams, kaitbordists būtu pamanīts, ja viņam būtu spilgtas krāsas apģērbs. Spilgtas krāsas nozīmi cilvēka atrašanā apliecināja arī tas, ka vienā no meklēšanā iesaistītajiem kuģiem spēcīgais vējš nopūta atstarojošu glābšanas vesti, kuru savukārt no gaisa helikoptera apkalpe pamanīja 11 minūtes pēc notikušā, norādīja Jakubovska.

Glābšanā tika izmantota arī Kolkā izvietotā Jūras novērošanas sistēma. Ar šo sistēmu iespējams jūrā cilvēku konstatēt gan vizuāli, gan ar infrasarkanajiem stariem. Jakubovska skaidroja, ka, lai vizuāli meklētu ar Jūras novērošanas sistēmu, ir jābūt pietiekami precīzi norādītai vietai, jo tās tehniskās iespējas neļauj pārlūkot jūru, piemēram, desmit kvadrātkilometru platībā. Savukārt ar infrasarkanajiem stariem ir iespējams meklēt, ja siltumu izstarojošs objekts atrodas ne dziļāk kā pusotru metru zem ūdens.

Kolkā 3.janvāra pēcpusdienā pēc oficiālajiem mērījumiem viļņi bijuši 2,5 metrus augsti, taču krastā klātesošie glābēji secinājuši, ka vienu brīdi viļņi bijuši pāri trīs metriem. Ņemot vērā minēto, meklējumi ar Jūras novērošanas sistēmu nedeva rezultātus, norādīja aizsardzības ministra padomniece.

"Konkrētajā situācijā dienesti izdarīja visu iespējamo, un vislabākais ekipējums šajā diennakts laikā un klimatiskajos apstākļos nebūtu situāciju mainījis. Bija tumsa un lieli viļņi, turklāt kaitotājam nebija spilgta tērpa un globālās pozicionēšanas sistēmas," uzsvēra Jakubovska.

Pārmetumus, ka Kurzemes ziemeļdaļā neatrodas helikopteru bāze, kas ļautu operatīvāk reaģēt, AM atspēko ar to, ka nekur citur pasaulē desmit minūšu attālumā no nelaimes vietas neatrodas aviācijas bāzes. "Arī kuģim, lai izietu no ostas, ir jāuzsilda dzinējs, un jārēķinās, ka jebkuru glābēju ierašanās prasīs laiku," viņa piebilda.

KAD pagājušajā gadā palīdzējis izglābt teju 100 cilvēku.

Jau ziņots, ka Rojas novada Ģipkā šorīt kāds vietējais iedzīvotājs atradis pagājušās nedēļas nogalē jūrā pie Kolkas pazudušā kaitbordista līķi.

Vīrietis atrasts ar visu dēli apmēram 20 kilometrus no vietas, kur viņš bija devies jūrā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izvērtēs kaitbordista glābšanas darbus, un Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām meklēs iespējas uzlabot glābšanas servisu.