Iedzīvotāji monumentālu Latvijas karogu Rīgā vēlas redzēt AB dambja spicē  (16)

Otrajā vietā ar 3615 balsīm ierindojas Brīvības un Elizabetes ielu krustojums, savukārt trešajā vietā - Saules akmens skvērs ar 2046 balsīm. Projektam turpinoties, interneta vietnē "www.latvijas-karogs.lv" tiek sākta iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par monumentāla Latvijas karoga izvietošanas vietām Vidzemē.

"2014.gada otrajā pusē iedzīvotāju apspriešanai tika nodotas trīs vietas Rīgā, kurās varētu uzstādīt monumentālu Latvijas karogu par godu Latvijas simtgadei. Jau no paša balsošanas sākuma novērots, ka izteikti sabiedrības favorīti bija gan Brīvības un Elizabetes ielu krustceles, gan AB dambja spice, finiša taisnē AB dambja spicei tomēr apsteidzot savu sīvāko konkurentu, informē biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs un projekta idejas autors Rihards Kols.

"Jau drīzumā esam iecerējuši tikties ar Rīgas domes amatpersonām, lai informētu plašāk gan par projekta ideju un mērķi, gan arī lai iepazīstinātu ar iedzīvotāju redzējumu par labāko risinājumu karoga izvietošanai pilsētvidē. Projekta nākamais posms ir arī Vidzemes balsošanas aktivizēšana, tāpēc aicinām ikvienu paust savu viedokli, kur izvietot Latvijas karogus Vidzemē," stāsta Kols.

Analizējot iegūtā Rīgas balsojuma rezultātus, biedrība "Latvijas karogs" secinājusi, ka savu viedokli izteikuši gan Latvijā dzīvojošie, gan arī balsojumi reģistrēti no tādām valstīm kā Krievija, Vācija, Lielbritānija, Kanāda, ASV, Dānija, Nīderlande un pat Kambodža.

"Tas kārtējo reizi pierāda, ka patriotismam pret savu valsti nav robežu, un mūsu uzdevums ir šo piederības sajūtu stiprināt. Projekta "Latvijas karogs" iniciatīva, uzstādot monumentālu Latvijas karogu Rīgā, lai vēlāk šim piemēram sekotu arī citas Latvijas pilsētas, ir viens no veidiem, kā to darīt," pauž Kols.

Paredzēts, ka Rīgā monumentāls Latvijas karogs tiks uzstādīts līdz 2015.gada 18.novembrim, un tā aptuvenie izmēri būs 60 metru augsts karogmasts un 20 reiz 10 metru liels karogs. Savukārt Vidzemes balsošanā pašlaik ir iekļautas septiņas pilsētas, kuru pašvaldības ir izvirzījušas sabiedrības balsojumam trīs potenciālās karogvietas. Pilsētu balsojumi savā starpā nekonkurē.

Ar mērķi godināt Latvijas valsts simtgadi, domubiedru grupa, kuras sastāvā ir skeletona treneris Dainis Dukurs, operdziedātāja Inese Galante, "Likteņdārza" autors un arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, sportiste Jeļena Prokopčuka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošais direktors Gatis Mūrnieks, olimpiskais vicečempions bobslejā Oskars Melbārdis un 12.Saeimas premjerministres parlamentārais sekretārs Rihards Kols, ir apvienojušies biedrībā "Latvijas karogs" un rosina īstenot unikālu ilgtermiņa projektu "Latvijas karogs".

Projekts paredz Latvijas nacionālā simbola - karoga - monumentālu izvietošanu līdz 2018.gadam valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās Rīgā un reģionu novadu centros. Projekta mērķis ir aizsākt nacionālo simbolu godināšanu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, tā vairojot iedzīvotājos patriotismu un lepnumu par savu valsti. Projekta organizatori cer, ka "Latvijas karogs" būs viens no atjaunotās Latvijas laika nozīmīgākajiem projektiem Latvijas iedzīvotāju valstiskās pašapziņas veidošanā.

Laika gaitā monumentālie Latvijas karogi varētu tikt izvietoti visās lielākajās pilsētās Latvijā. Projekta realizācijai tiks piesaistīti privāto ziedotāju finanšu līdzekļi.