na, nacionālā apvienība, baiba broka, rīgas mērs
Foto: LETA

Satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) nav iebildumu, ja vakar no VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes locekļa amata atbrīvotā Baiba Broka (VL-TB/LNNK) uzņēmumā strādātu citā amatā, kurā nav nepeiciešama pielaide valsts noslēpumam.

Kā norādīja ministrs, viņš novērtējot Brokas kompetenci un zināšanas gaisa satiksmes pārvaldības jautājumos, it īpaši līdzšinējā sadarbībā ar Eiropas Komisijas institūcijām, koordinējot un pārstāvot Latvijas intereses. Taču darba attiecību turpināšana LGS citā amatā esot uzņēmuma valdes priekšsēdētāja kompetences jautājums.

Uz jautājumu, vai Brokas vietā tiks virzīts jauns kandidāts, ministrs norādīja, ka jautājums par LGS valdes locekļu optimālo skaitu vēl tikai tiks pārrunāts.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš norādīja, ka viņa viedoklis par Broku nav mainījies. Kā iepriekš uzsvēra Tauriņš, nākotnē varētu tikt izvērtēta iespēja Brokai darbu turpināt uzņēmumā citā amatā. Tauriņš arī norādīja, ka neatkarīgi no izveidojušās situācijas Brokai esot "ievērojama un liela" pieredze LGS pārstāvošā nozarē un principā būtu lietderīgi to izmantot tālāk. Viņa LGS esot nostrādājusi teju septiņus gadus. Vienlaikus gan Tauriņš atzina, ka šādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Kā ziņots, Drošības policija (DP) neizsniedza speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam LGS valdes loceklei un bijušajai tieslietu ministrei Brokai, noskaidrots DP.

Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secinājusi, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu.

Pašreizējā Rīgas domes deputāte Broka bija atbildīga par VAS "Latvijas Gaisa satiksme" Administratīvo departamentu un starptautisko projektu koordinēšanu.

Likumā teikts, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.

2014.gada jūlija beigās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nemainīja SAB lēmumu par atteikumu toreizējai tieslietu ministrei Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc ministre paziņoja par demisiju.

Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!