Trīs prezidenti - amerikānis, Krievijas ienaidniece un paužu meistars  (549)

Turpinoties Ukrainas konfliktam, gada nogalē Latvijas valsts prezidents vairs nebija manāms "Arēnas Rīga" sponsorētajā "Gazprom" ložā. Tāpat valstsvīrs vairāk uzmanās ar izteikumiem par draudzības saitēm ar Krieviju. Tas gan nav spējis labot to, ka gada laikā prezidenta popularitātes reitings sabiedrības vidū lielākoties bijis ar lejupejošu tendenci. Bieži prezidents ir arī vilcinājies ar skaidras nostājas un viedokļa paušanu daudzos sabiedrībā aktuālos jautājumos. 

Martā, neilgi pēc Krimas okupācijas, Andris Bērziņš hokeja komandas "Rīgas Dinamo" spēli vēroja tā dēvētajā "Gazprom" ložā. Par to, ņemot vērā rietumu noteiktās sankcijas pret Krieviju, politiķis saņēma asu sabiedrības nosodījumu. Tolaik Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds apšaubīja prezidenta spējas ne tikai reprezentēt, bet arī pārstāvēt valsti.

"Marts ir pamainījis jautājuma būtību - marts nav tikai par reprezentativitāti, marts nav tikai par to, kā mēs pārstāvam savu valsti. Marta mēnesis ir pacēlis latiņu augstākā līmenī, reālijas ir mainījušās, reālijas ir daudz nopietnākas - tās ir Krievijas agresija, rietumu sankcijas pret Krieviju, arī Latvija ir zem jautājuma zīmes par to, kas notiek tālāk. Ir pavisam cita situācija, un es gribētu teikt, ka nē, [Bērziņš tai netiek līdzi]," tolaik sacīja Sprūds.

Neilgi pēc marta notikumiem sākās prezidenta popularitātes reitinga kritums, kopš vasaras tas bija tikai samazinājies. Oktobrī pēc uzņēmuma "Latvijas fakti" datiem prezidentu pozitīvi vērtēja 44% iedzīvotāju. Salīdzinājumam -  Ukrainas konflikta sākumā, pērnā gada novembrī, šis reitings bija sasniedzis 58%. Šī gada decembrī rādītājs prezidentam gan atkal būs ar nelielu izaugsmi, portālam "Delfi" stāsta "Latvijas faktu" direktors, sociologs Aigars Freimanis.

Freimanis gan gada griezuma Bērziņa popularitātes reitinga kritumu neskaidro tikai ar viņa pausto nostāju Ukrainas konflikta kontekstā. "Tas ir viens no faktoriem - [attieksme pret Ukrainas konfliktu]. Es nedomāju, ka viņš ir tādu lielu kustību cilvēks, kura attieksmi pret notikumiem iespaido viens liels notikums, kā tas dažkārt ir gadījies citiem prezidentiem. Kaut kas nepateikts vai tieši kaut kas pateikts bez vajadzīgā asuma un noteiktības noteikti iespaido attieksmi pret viņu," norāda Freimanis.

Skaidrojot reitinga samazinājumu, Freimanis arī norāda, ka Latvijā prezidenta reitings bieži korelē ar sabiedrības atbalstu valdībai. "Tas īsti nav pareizi, ņemot vērā to, ka tā nav politiski atbildīgā persona. Šogad valdība principā ir līdzīga kā pagājušā un tai aizvien nāk līdzi tāds kā pagaidu valdības statuss," Bērziņa reitingu skaidro sociologs.

Ārpolitikas izpratne palielinājusies

Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Rinalds Gulbis uzskata, ka Ukrainas konflikts gada laikā licis prezidentam vairāk pievērst uzmanību nacionālās drošības jautājumam.

"Vēl šī gada sākumā, veidojot Laimdotas Straujumas pirmo valdību,  Andris Bērziņš nāca klajā ar uzstādījumu, ka par aizsardzības ministru ieceļama sieviete, kura, viņaprāt, ar mātišķākām rūpēm spētu organizēt bruņotos spēkus. Jāatzīst arī, protams, ka Ukrainas konflikts ir licis Bērziņam pievērsties ārpolitikai un nacionālajai drošībai, iespējams, vairāk nekā viņš sākotnēji to būtu vēlējies," norāda Gulbis.

"Pozitīvas pārmaiņas Bērziņa darbībā bija vērojamas jau šī gada vidū, gan tiekoties ar NATO valstu līderiem, gan arī vēlākās publiskās uzstāšanās reizēs, atzīstot Latvijas iestāšanos NATO par vēsturiski nozīmīgu un izšķirošu lēmumu," komentē pētnieks.

Gulbis arī prezidenta ārpolitikas jautājumu nestabilitāti skaidro ar padomnieku skaita trūkumu.

"Runājot par Ukrainas konfliktu, jāsaka, ka Bērziņa nostāja pēc Viļņas samita bija visai neskaidra, tāpat arī šī gada martā prezidents Nacionālās drošības padomes sēdi sasauca pēc gana ilgas kritikas masu medijos par bezdarbību brīdī, kad tiek okupēta suverēnās Ukrainas daļa. Diez vai atbrīvošanās no lielākās daļas padomnieku ir devusi lielu ieguldījumu prezidenta institūta attīstībā, kur par ārpolitiku atbild tikai viens universālais kareivis," stāsta Gulbis, piebilzdams, ka Bērziņa  darbība Ukrainas konflikta kontekstā vairāk gan ir vērtējama kā pozitīva arī tad, ja vēl joprojām, kā mērauklu prezidenta ārlietu darbībā, paturam Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku.

Prezidenta otrs termiņš - neskaidrs

2014.gada marta beigās gandrīz 400 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicināja Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.

"Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv citu valstu augstākās amatpersonas - Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un ASV prezidents Baraks Obama -, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu," tika teikts atklātajā vēstulē.

Valsts prezidenta kanceleja, reaģējot uz vēstuli, tolaik  atbildēja, ka  Valsts prezidents vēlas uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Kanceleja norādīja, ka prezidents atkāpties negrasās.

Prezidenta Bērziņa pilnvaru termiņš beidzas 2015.gada vasarā, tomēr vēl nav skaidrs, vai prezidents kandidēs uz otro termiņu. Viņš norādījis, ka savu lēmumu paziņos aprīlī.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uz pārējo Baltijas valstu līderu fona noteikti ir izcēlusies ar savu retoriku pret Krieviju. Kad Kijevā sākās protesti, Grībauskaite atturējās no straujiem paziņojumiem, pat runāja par abu pušu atbildību asinsizliešanā, bet, kad sākās vardarbība Ukrainas dienvidaustrumos, Lietuvas prezidente ar saviem paziņojumiem ne vienu reizi vien izcēlās pat uz visas Eiropas fona.

Iespējams, visspilgtāk atmiņā ir palikusi Grībauskaites intervija kanālam LRT, kurā viņa Krieviju nosauca par teroristisku valsti. "Ukraina šodien cīnās par mieru visā Eiropā, par visiem mums. Ja teroristu valsts, kura īsteno atklātu agresiju pret savu kaimiņu, netiks apturēta, tad agresija var izplatīties Eiropā un tālāk," tā 20.novembrī sacīja Grībauskaite. 

Nākamajā dienā viņa Krievijas rīcību Ukrainā nosauca par gļēvulību. "Karā Ukrainā bojā iet cilvēki, kā katrā karā, mirst cilvēki, tiek sagrautas viņu dzīves. Šis karš ir citāds tikai tāpēc, ka to mēģina piesegt ar propagandu. Tādu karu izvēlas tie, kas baidās kaujas laukā pacelt savu karogu."   

Šie Lietuvas prezidentes paziņojumi izsauca asu kritiku kā Kremlī, tā arī Krievijas ārlietu resorā, bet Domē pat piereģistrēja priekšlikumu saraut diplomātiskās attiecības ar Viļņu. Tomēr prezidente no saviem vārdiem par Krieviju neatteicās. "Valsts, kura liek saviem bruņotajiem spēkiem noņemt atpazīšanās zīmes, kura ieved savu armiju un kara tehniku bez pazīšanās zīmēm - tādai ir visas teroristiskas valsts pazīmes," sacīja Grībauskaite. 

Lai izteiktos par Krieviju, Lietuvas prezidente izmantoja visas iespējamās tribīnes - gan vietējos medijus, gan ES līderu tikšanos. Par tribīni kļuva arī trīs Baltijas valstu līderu tikšanās Tallinā. Tur Grībauskaite paziņoja, ka Krievijas aviācijas agresīvā uzvedība Baltijas reģionā ir muļķības izrādīšana. "Tā nav spēka demonstrēšana, nevajag viņiem dot iemeslu priecāties - tā ir muļķības demonstrēšana," sacīja Grībauskaite.

Reitingu karaliene

2009.gadā Grībauskaite uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, apsteidzot savus konkurentus ar pamatīgu atrāvienu. 2014.gadā vēlēšanas jau bija citādas. Sociāldemokrāts Zigmants Balčitis panāca otru vēlēšanu kārtu, kas, visticamāk, sadusmoja Grībauskaiti. Pieļauju, ka tieši tāpēc naktī pēc pirmās vēlēšanu kārtas prezidente atlika savu oficiālo komentāru, pēc tam izteica tikai dažus priekšlikumus, un vairāk neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Un tomēr, otrajā vēlēšanu kārtā intrigas nebija, bet Grībauskaite palika reitingu karaliene. Tiesa, prezidentes, kura ievēlēta uz otro termiņu, popularitāte jau sākusi izbalēt. Pēc jaunākajiem socioloģisko aptauju datiem, 24,6% respondentu uzskata, ka Grībauskaite vislabāk pārstāv viņu intereses, kas ir par 1% mazāk  nekā mēnesi iepriekš. 

Prezidentei pakaļ dzenas premjers Alģirds Butkevičus. Septembrī 11,4% respondentu uzskatīja, ka Butkevičus vislabāk pārstāv viņu intereses, bet decembrī tādu bija jau 13,8%. Samazinājies arī Grībauskaites pašas reitings. Novembrī viņu pozitīvi vērtēja 66,1% respondentu, decembrī - 60,6%. Pieļauju, ka asie izteikumi par Krieviju daļā sabiedrības varēja "izsaukt alerģiju".

Paziņojumi par AES - šāviens sev kājā

Enerģētikas politikas jomā Grībauskaite bijusi aktīva. Pirmajā prezidentes termiņa laikā viņa atbalstīja Visaginas AES projektu. Starp citu, tieši ar izteikumiem par šo spēkstaciju, Grībauskaite sev izdarīja "lāča pakalpojumu" 2012.gadā. Tad, kad tika paziņots, ka lielākā daļa konsultatīvā referenduma dalībnieku neatbalsta jaunas AES būvniecību, prezidente nolēma interpretēt referenduma rezultātus.   

 "Par jaunas AES nepieciešamību šaubās mazāk nekā trešā daļa Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju. Jaunajai valdībai un parlamentam tas ir jāņem vērā un jāpieņem Lietuvai pozitīvs lēmums," paziņoja prezidente, tā izsaucot neapmierinātību daļā sabiedrības. Prezidente Atomelektrostaciju joprojām uzskata par savu prioritāti, tiesa, esošais parlamenta vairākums un valdība pie varas divu gadu laikā šī projekta ietvaros nav paspērusi ne soli.

Daudz labāk Grībauskaitei izdevās iegūt atbalstu projektam par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Lai gan parlamentā un no valdošās koalīcijas bija dzirdamas balsis pret termināli, prezidente neatkāpās un vairākkārt atkārtoja, ka šis projekts ir ļoti nepieciešamas valstij. Viņa tāpat personīgi tikās ar valstu līderiem, kuras var piegādāt gāzi terminālim.

Par prioritārām jomām viņa bieži uzsvērusi elektrosavienojumu ar Poliju un Zviedriju. Attiecībā pret projektu "Rail Baltica" Grībauskaite gan nebija tik aktīva, vismaz savos publiskajos izteikumos nē.

Kādā nesenā intervijā prezidente neslēpa, ka par šī gada prioritātēm uzskatīja enerģētiku un sašķidrinātās gāzes termināli. Uz jautājumu, vai jaunā koalīcija ir spējīga īstenot jaunus projektus, Grībauskaite sarkastiski atbildēja, ka "uz daudz ko cerēt nav vērts".

"Jums jau tagad arī ir amerikāņu prezidents" - agrā rītā līdzjūtīgi teica kāds vecs kungs, kurš pastaigājās pa Baltkrievijas pilsētu Mogiļevu. Tajā pašā gadā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atkal atļāva sevi ievēlēt par valsts galvu, savācot gandrīz 85% balsu. 

Baltkrievijā būtībā turpinājās padomju vara, bet Igaunija veica ievērojamu soli prom no Padomju Savienības pagātnes, par valsts vadītāju izvēloties ārzemju igauni, cilvēku bez komunistiskas pagātnes. Ilvess uzvaru gan ieguva ar lielām grūtībām, jo īpašajā vēlēšanu kolēģijā viņš pārvarēja latiņu, savācot tikai divas balsis vairāk par konkurentu.

"Uzlecošā zvaigzne" tā tobrīd aprakstīja Ilvesu žurnāls "The Economist". lvess 2006.gadā sāka savu politisko kāpumu un kļuva par labāko "pirmo seju" starp bijušās Padomju Savienības valstu līderiem. Ilvess vēl aizvien ir "amerikāņu" prezidents. Viņa angļu valoda ir teicama, prezidenta runā parādījās vārdu spēles, zibenīgas replikas un ass humors.

Starptautiskajās attiecībās prezidents pilnībā dod priekšroku transatlantiskajiem partneriem. Piemēram, tādā jautājumā, kā nesenais ASV senāta paziņojums par specdienestu piekopto spīdzināšanu. Tā vietā, lai nosodītu ASV, Ilvess ieteica citiem ieskatīties spogulī un rūpīgi novērtēt drošības spēku rīcību. 

Prezidents vairākkārt šokējis ar asiem izteikumiem presē. Viņš arī publiski un skaļi starptautiskajā arēnā uzstājās Krievijas pankroka grupas "Pussy Riot" aizstāvībai.

Krievijas iebrukums Ukrainā Ilvesu padarīja par vienu no lielākajiem "putiniskās Krievijas" kritiķiem pasaulē. Pēc viņa domām, esošā situācija ir sliktāka nekā Aukstais karš, jo tad bija vairāk noteikumu un kārtības. Pēdējā laikā prezidents savās uzstāšanās reizēs koncentrējas uz draudiem no Krievijas propagandas mašīnas puses. Viņš brīdina arī par Rietumu valstu atkarību no Krievijas energoresursiem.

2010.gadā, kad ASV un Krievija mēģināja "restartēt attiecības", prezidents Ilvess bija noskaņots krietni maigāk. Pēc nelielas svārstīšanās, viņš arī pieņēma Krievijas tā laika prezidenta Dmitrija Medvedeva ielūgumu apmeklēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu (un viņa krievu kolēģis, spriežot pēc žestu valodas, bija patīkami pārsteigts).

Skandalozais pragmatiķis

Kas attiecas uz Baltijas valstu attiecībām, tad, vēl būdams ārlietu ministrs, Ilvess lika skaidri noprast, ko domā par Baltijas vienotību: "Es nejūtos kā baltietis, - viņš teica 2001.gadā "Wall Street Journal".  Prezidenta darbā Ilvess balstās uz pragmatismu. Pirmām kārtām uzsverot nepieciešamību ar infrastruktūras palīdzību veidot spēcīgāku savienību starp trim Baltijas valstīm un Eiropu. Viņš atbalsta, kā "Rail Baltica" celtniecību, tā arī vienotu enerģijas tirgus izveidi Baltijā.

"Pati reālākā alternatīva gāzes apgādes daudzveidošanai Baltijas reģionam ir reģionālā LNG termināla izbūve, kas apkalpotu Igauniju, Latviju, Lietuvu un Somiju", - teica Ilvess vēl pirms trijiem gadiem. Viņš nosodīja Lietuvas parlamentu par neskaidrību jaunās atomelektrostacijas celtniecības jautājumā. Tagad viņš sagaida, ka Latvija un Lietuva varētu dot tikpat lielu ieguldījumu aizsardzībā, kā Igaunija.

Ilvess uzņēmies Igaunijas popularizēšanu aiz valsts robežām. Viņš ieguvis arī skandalozu slavu kā "Twitter" lietotājs. Visticamāk, lielāko uzmanību ieguvis kritisks ieraksts, kas nosūtīts kādā vēlā 2012.gada naktī no Rīgas Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam.

Ilvesam ir intelektuāla jauda, lai piedalītos strīdos. Igaunijā ir tikai daži, kas spējīgi vienlīdzīgi diskutēt ar viņu par pasaules politiku. Bet, vai viņš Igauniju neuzskata par sev pārāk mazu? Daži igauņu sabiedrībā aktuālie temati no prezidenta puses nesaņem nekādu reakciju. Un tomēr, kad 2011.gadā Ilvess balotējās otro reizi, viņu atbalstīja 49% Igaunijas iedzīvotāju. Zīmīgi, ka starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem prezidenta - amerikāņa atbalsts bija tikai 22%.