Apdraudējums vārda un izteiksmes brīvībai un daudzveidībai, dažādu pasaules redzējumu un vērtību sistēmu konflikta saasināšanās, strauja tehnoloģiju attīstība un sašķelta Latvijas informatīvā telpa – tie ir galvenie izaicinājumi, ar ko jāsaskaras mediju politikas veidotājiem, skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Izaicinājums – "troļļi", ģeopolitiskā situācija un terorisms
Kultūras ministre skaidroja, ka mediju politikas veidotājiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu, tostarp dažādu pasaules redzējumu un vērtību sistēmu saasināšanos, ko spilgti parādīja Francijā notikušais terorakts, kā arī mazu sadrumstalotu mediju tirgu un zemu konkurētspēju, sašķeltu Latvijas informatīvo telpu un apdraudējumu vārda un izteiksmes brīvībai un daudzveidībai.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā nav izstrādāta sava mediju politika, taču sabiedrībā joprojām ir bažas par to, ka valstī tiek veidots mehānisms, kas varētu uzraudzīt un kontrolēt medijus, pauda kultūras ministre, piebilstot, ka, ņemot vērā ģeopolitisku situāciju, tagad būtu ļoti svarīgi to veidot.
Taču Melbārde uzsvēra, ka KM neatbild par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, viņasprāt, ir nepieciešami daudz dziļāki pasākumi, lai nodrošinātu drošību. Tai pašā laikā ministre vērsa uzmanību uz to, ka daļa krievvalodīgo preses koncentrējas viena īpašnieka rokās, kas ir ne tikai drauds informācijas daudzveidībai, bet arī Latvijas drošībai. Tāpat viens no draudiem Latvijas informatīvajai drošībai ir interneta "troļļu" jeb apmaksāto komentētāju aktivizēšanās interneta medijos.
Pretojoties Krievijas propagandai
Vēl viens svarīgs faktors, kurš jaunajiem mediju politikas veidotājiem būs jārisina, ir galvenais audiovizuālo nozari regulējošais ES tiesību akts – Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Lai gan direktīvas mērķis ir veicināt tehnoloģiju attīstību, saglabāt kultūras daudzveidību, aizsargāt bērnus un tamlīdzīgi, nodrošinot nacionālo mediju regulējošo iestāžu neatkarību, ministre uzsvēra, ka dokumentā ir virkne pretrunu, kas būtu jārisina Eiropas līmenī.
Kā vienu no problēmām Melbārde un sapulcējušies eksperti iezīmēja to, ka ES valstīs likumdošana attiecībā uz medijiem nav pietiekami harmonizēta. Piemēram, ja Latvijā raidošs medijs ir reģistrējies Lielbritānijā, tad Latvijai nav noteikšana par tā saturu, tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, kad notiek naida kurināšana. Komisijas locekle un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) salīdzināja ar analoģiju, "ja kāds aizbrauc uz Lielbritāniju ar savu automašīnu, tad viņam ir jāievēro vietējie ceļu satiksmes noteikumi".
KM Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls norādīja, ka direktīva ir morāli novecojusi, jo tās autori nekad nebija iedomājušies, ka Eiropā valdīs informatīvā kara apstākļi. Tieši Krievijas informatīvais karš ir veicinājis sarunu par direktīvas mainīšanu, to ir plānots pārspriest laikā, kad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē. Melbārde gan piebilda, ka līdz šim direktīvas mainīšana ir diezgan piesardzīgi uztverta, taču direktīvā ir jāizstrādā principi, ko valstis var pārņemt savā likumdošanā.
"Ir skaidrs, ka Latvija kā maza valsts nevar stāvēt pretī Krievijas propagandai," uzsvēra kultūras ministre. Tāpēc ir virkne pasākumu, kas mediju politikas veidotājiem ir jāveic. Tostarp prezidentūras laikā ir jāveido diskusija par ES kopīgu rīcību informatīvā kara apstākļos, jāuzlabo mediju monitoringa kvalitāte un aptveramība, galu galā – jāizstrādā plašsaziņas līdzekļu politikas pamatnostādnes. Kā arī Melbārde uzsvēra, ka bērni un jaunieši ir viena no auditorijām, kam mediju politikas sakarā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, viens no ministres ieteikumiem ir ietvert kritisko domāšanu izglītības sistēmā, tāpat ir jāveicina Baltijas valstu sadarbība mediju politikas jautājumos.
KM 2014.gada septembrī izveidoja darba grupu mediju politikas pamatnostādņu izstrādei, kuras uzdevums bija apzināt problēmas Latvijas mediju vidē un izveidot priekšlikumus par 2015.gadā veicamajiem pasākumiem, bet pēc tam izstrādāt mediju politikas pamatnostādņu projektu.
Darba grupas sastāvā iekļauti mediju eksperti, nevalstisko organizāciju un nozaru ministriju pārstāvji, kurus deleģējušas viņu pārstāvētās institūcijas, grupu vada Mārtiņš Kaprāns.
KM turpina strādāt pie pastāvīgas Mediju politikas nodaļas izveides, ministrija atkārtoti izsludinājusi konkursu uz vakantajām vietām topošajā nodaļā.
Otrdien, 13.janvārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ņemot vērā valdībā 2014.gada septembrī pieņemto lēmumu par Mediju politikas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā, ar Melbārdi pārrunāja, cik tālu ministrija ir tikusi ar plašsaziņas līdzekļu politikas izstrādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
