Tas ir tikai laika jautājums, kad Beness Aijo, kurš, iespējams, atrodas Ukrainā un it kā pievienojies separātistiem, atkal nonāks tiesībsargājošo iestāžu rokās, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
"Viņa prombūtne, protams, no nacionālās drošības viedokļa mums nerada nekādus riskus. Bet ir tikai laika jautājums, kad viņš atkal nonāks tiesībsargājošo iestāžu rokās," uzskata ministrs.
Taujāts, vai Latvijas drošības iestādes ir informētas par Aijo darbību Luganskā, Kozlovskis atbildēja, ka "tur ir reāla karadarbība. Jautājums, vai viņš vispār ņem aktīvu karadarbību, vai tas ir tikai viņa publisks iznāciens, lai to parādītu".
Ja Aijo neieradīsies uz 4.februāra tiesas sēdi, tiks pieņemti procesuāli lēmumi. Pametot Latviju, viņš ir rupji pārkāpis tiesas noteikto drošības līdzekli - policijas kontroli un atrašanos dzīvesvietā.
"Gadījumā, ja viņu jau trešo reizi aizturēs Ukrainas valdības oficiālie pārstāvji un, iespējams, viņš tiks izraidīts atkal uz Rīgu, tad, visticamāk, es ceru, ka tiesa šoreiz noteiks bargāku brīvības ierobežojumu veidu kā piespiedu līdzekli un turēs viņu apcietinājumā, lai viņš varētu nonākt uz apsūdzētā sola," pauda Kozlovskis.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lietu pret nacionālboļševiku Benesu Aijo par aicinājumu gāzt valsts varu plāno sākt 4.februārī. Aijo pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma panta par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.
Krimināllikumā noteikts, ka par attiecīgo pārkāpumu paredzētais soda mērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Tāpat Aijo celta apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā un par publisku aicinājumu graut Latvijas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu valsts teritorijas daļu.
Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā, paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Savukārt par publisku aicinājumu graut Latvijas teritoriālo vienotību, paredzētais soda mērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Aijo pašlaik neatrodas Latvijā, iepriekš noskaidroja Drošības policijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
