Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi par daļēji pamatotu Dzintras Elbertes sūdzību, kurā viņa vērsās pret Latviju, jo 2001.gadā avārijā bojā gājušajam vīram bija izņemti audi – smadzeņu apvalks, kā arī, saņemot vīra mirstīgās atliekas, viņa kājas bija sasietas. Sieviete bijusi spiesta mirušo vīru apglabāt šādā stāvoklī.
ECT lietā "Elberte pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka ir noticis cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma un tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums, portālu "Delfi" par ECT spriedumu informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Elbertes vīrs gāja bojā autoavārijā 2001. gadā, un viņa mirstīgās atliekas tika nogādātas uz Tiesu medicīnas centru, kur tika veikta tiesu medicīnas ekspertīze. Pārbaudot mirušā pasi, kurā nebija atzīmes par aizliegumu izņemt audus pēc viņa nāves, no viņa ķermeņa transplantācijas nolūkos izņēma smadzeņu apvalku, savos paskaidrojumos ECT skaidroja Latvijas valdība.
Savukārt Elbertes pārstāvji norādīja, ka pasi nemaz nebija iespējams pārbaudīt, jo tā atradās bojāgjušā vīrieša mājās, izriet no ECT sprieduma.
2003.gadā Drošības policija uzsāka kriminālprocesu pret Tiesu medicīnas centra vadību un amatpersonām par iespējami nelikumīgu audu izņemšanu laika posmā no 1994. gada līdz 2003. gadam. Kriminālprocesa ietvaros Elberti atzina par cietušo. 2005.gadā kriminālprocesu izbeidza noilguma dēļ. Pēc vairākām pārsūdzībām un Drošības policijas veiktās papildizmeklēšanas, Ģenerālprokuratūra izbeidza kriminālprocesu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Izskatot sūdzību par tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpumu, ECT norādīja, ka lietas notikumu laikā piemērojamās likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" normas nebija formulētas tik precīzi, lai nepieļautu patvaļu. Tādēļ ECT atzina, ka iejaukšanās Elbertes privātajā dzīvē nenotika atbilstoši likumam un ir noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
ECT uzsvēra, ka, lai arī Latvijas tiesību akti paredzēja tiesības tuviniekiem izteikt savu viedokli par audu izņemšanu transplantācijas nolūkos, tomēr tiesību normas pietiekami skaidri nenoteica medicīnas darbinieku pienākumus, tai skaitā, pienākumu informēt mirušās personas radiniekus par viņu tiesībām iebilst pret audu izņemšanu.
ECT ņēma vērā, ka Elberte tikai pēc vairākiem gadiem uzzināja iemeslus tam, kādēļ, saņemot vīra mirstīgās atliekas, viņa kājas bija sasietas. Līdz tam brīdim Elbertei nebija zināms par darbībām, kas tika veiktas ar viņas vīra mirstīgajām atliekām, kā arī par šo darbību raksturu.
ECT uzskatīja, ka Drošības policijas ierosinātajā kriminālprocesa gaitā netika pienācīgā kārtā ņemtas vērā un respektētas cietušo personu intereses.
Tāpat ECT atzīmēja, ka jebkurā gadījumā apsūdzībai kriminālprocesā nebūtu izredžu, jo nacionālās tiesas ieskatā nacionālais regulējums pietiekami skaidri nenoteica medicīnas darbinieku pienākumus, un tāpēc šīs personas nevarēja saukt pie kriminālatbildības par attiecīgo pienākumu neizpildi.
ECT uzskatīja, ka tādējādi Elbertei tika radītas papildus ciešanas un bezspēcības sajūta, jo viņa savas aizskartās tiesības nevarēja aizstāvēt arī kriminālprocesuālā ceļā.
Sūdzības iesniedzēja Elberte lūdza ECT piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 40 000 eiro un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 500 eiro apmērā.
ECT šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot morālā kaitējumu kompensāciju 16 000 eiro apmērā un kompensāciju 500 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!