No amata pienākumiem atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča sieva Ināra Vilkaste pērn izdevusi grāmatu "Uzbrukums valstij. Neērtais Vaškevičs", kurā dokumentējusi savu un Vaškeviča dzīvi, kā arī Latvijā pret viņiem vērsto kampaņu medijos, "uzbrukumus" un "vajāšanas" ko pastrādājuši "noziedznieki uzplečos".
Vilkaste krievu valodā iznākušās grāmatas priekšvārdā, kas nosaukts "Par ko ir šī grāmata un kāpēc tā ir tieši tāda", norāda, ka īpaši izvēlējusies grāmatas formātu - tā izdota kā kinolente, kurā katru faktu apstiprina dokumenti un pierādījumi.
Grāmatā publicēts gan Vaškeviča nopelnu un viņam piešķirto apbalvojumu saraksts, dažādu izmeklēšanas iestāžu lēmumu fragmenti, izvilkumi no melu detektora fiksētajām nopratināšanām, kritiskās laikrakstu publikācijas, kuras Vilkaste pat saskaitījusi - 3000, un izanalizējusi - visas bijušas negatīvas, to fotokopijas, kā arī dažādas īpaši izveidotas shēmas un tabulas, kurās redzami desmit gadus seni nekustamo īpašumu projekti Latvijā. Tāpat ar fotogrāfijām ilustrēti dažādi notikumi, piemēram, Vaškeviča automašīnas spridzināšana, kā arī publicēti "oponentu" foto.
Tāpat dažādos veidos atspoguļotas sūdzības, ko dažādām institūcijām rakstījuši Vaškevičs un Vilkaste, shematiski fiksēts, kad notikusi naudas izspiešana no Vilkastes, kad saņemti draudi, kā arī uzskaitīti tiesas procesi, kuros iesaistīta grāmatas autore un viņas dzīvesbiedrs. Tāpat publicēti Raimonda Štālberga dienasgrāmatas fragmenti.
Vilkaste atzīmējusi, ka par notikumiem, kuros bijusi iesaistīta viņa un viņas ģimene, un kas grāmatā nodēvēti par specdienestu īstenotu kampaņu, noziedzīgu shēmu, kas 10 gados izvērsta, lai diskreditētu viņu pašu, kā arī sagrautu viņas veiksmīgo nekustamo īpašumu biznesu un izspiestu no naudu, izlēmusi runāt, lai viņas bērniem nebūtu jābaidās par savu dzīvību. Tāpat tas darīts, jo "zem demokrātijas maskas tā starp dēvētās tiesiskās sistēmas dzirnakmeņiem tiek samaltas cilvēku dzīves".
Grāmatas pēcvārdā autore uzsver, ka vēlas atgūt sev normālu, cilvēka cienīgu dzīvi, kuras sagraušanu aprakstījusi šajā izdevumā.
Jau ziņots, ka Vaškeviča vārds figurējis vairākās lietās. Pēdējā no tām Ģenerālprokuratūra pērnā gada nogalē nolēma sākt kriminālvajāšanu pret atstādināto FM ierēdni saistībā ar liecinieka piespiešanu dot nepatiesu liecību organizēšanu. Plašākas detaļas prokuratūra pagaidām atturas izpaust.
Prokuratūra iepriekš bija saņēmusi informāciju no Austrijas par atteikšanos Latvijai izdot Vaškeviču. Austrijas tiesas lēmumu ir pārsūdzējusi šīs valsts prokuratūra, kura sadarbojas ar Latvijas prokuratūru. Tādejādi Vaškevičs patlaban atrodas ārpus Latvijas.
Savukārt citā lietā - tā dēvētajā kukuļdošanas lietā, Vaškevičs tika apcietināts 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu (85 372 eiro) drošības naudu.
Vaškeviča advokāti pērn vērsās ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot visus pret bijušo Valsts ieņēmumam dienesta ģenerāldirektora vietnieku Muitas Kriminālpārvaldes direktoru vērstos Latvijas tiesībsargājošo iestāžu pārkāpumus, tostarp prasot atzīt par pretlikumīgu Latvijas tiesas lēmumu par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu Vaškevičam. ECT sūdzību izskatīšanai nepieņēma.
Februāra beigās Austrijas tiesībsargājošās iestādes, saņemot Latvijā izsniegto Eiropas apcietinājuma orderi, pārvietoja Vaškeviču uz citu slimnīcu, kur viņam tika piemērota apsardze. Advokāts Oskars Rode iepriekš informēja, ka Vaškevičs ir atbrīvots un plāno turpināt ārstēšanos.
Augstākā tiesa 20.janvārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu.
Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā skaidroja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska, Vaškevičs devās uz Austriju un to atļāva tiesa, taču nepieciešamība ārstēties radās tikai tāpēc, ka Austrijā spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, kādēļ bija vajadzīga akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās.
Savukārt Vilkaste tika tiesāta tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā.