Lielākā daļa diasporas latviešu vēlas, lai viņu bērni zina latviešu valodu, secināts aptaujā  (20)

Vēlmi, lai bērns zina latviešu valodu, izteikusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas valstspiederīgo, tomēr jo īpaši tas ir svarīgi latviešu tautības pārstāvjiem ārvalstīs, norāda pētījuma autori. Vienlaikus gan pētījuma veikšanas laikā secināts, ka latviešu valodas zināšanas bērniem ir krietni vien sliktākas nekā viņu vecākiem.

Pētījuma laikā aptaujāti arī paši bērni, lai noskaidrotu, kā viņi uztur saikni ar latviešu valodu un Latviju. Lielākā daļa jeb nedaudz virs 70% atzinuši, ka skatās latviešu filmas, spēlē datorspēles latviešu valodā, ap 60% atbildējuši, ka mācās latviešu valodu mājmācībā un interesējas par savas ģimenes vēsturi. Saikne tiek uzturēta, arī interesējoties par notiekošo Latvijā, neliela daļa apmeklē latviešu skoliņas vai piedalās latviešu veidotajās interešu grupās.

Grūtības ar latviešu valodas uzturēšanu ārpus Latvijas rada arī fakts, ka daudzi ārzemēs nodibina ģimeni ar nelatviešiem. Piemēram, trešā sieviete un katrs piektais vīrietis, kas Latvijā runājuši latviešu valodā, ārzemēs to vairs nedara, un ģimenē ir cita sarunvaloda. Kā liecina aptaujas dati, gandrīz puse latviešu tautības sieviešu ārzemēs ir nodibinājušas ģimeni ar nelatvieti. Krievu tautības sieviešu vidū šis īpatsvars ir mazāks, kā arī starp vīriešiem ir salīdzinoši mazāk tādu, kas par dzīvesbiedru izvēlējušies citas tautības pārstāvi.

Pētnieki arī noskaidrojuši, ka jaunās paaudzes vidū dažādas tautiešu organizācijas nav īpaši populāras un tās ir izkonkurējušas dažādas domubiedru grupas sociālajos tīklos, kur jaunās paaudzes diasporas tautieši komunicē aktīvāk, nekā apmeklē organizāciju rīkotus pasākumus.

Pētījumā kopumā aptaujāti 14 068 tautieši 118 pasaules valstīs. Galīgie pētījuma rezultāti sabiedrības vērtējumam tiks nodoti 26.janvārī.