Rīgas apgabaltiesā piektdien savos paskaidrojumos Zolitūdes traģēdijas daudzmiljonu civillietā atbildētāja "Maxima Latvija" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs norādījis, ka Satversmes tiesību normas nav attiecināmas uz "Maxima Latvija", uzzināja tiesā.
Šī ir pirmā tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas lietas tiesas sēde pēc 13.janvāra notikumiem, kad tika paziņoti pirmie aizdomās turētie saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, kuras izmeklēšanu veic Valsts policija.
Savos paskaidrojumos prasītāju pārstāvim zvērinātam advokātam Aldim Gobzemam, Rozenbergs atzīmēja, ka Satversmes normās civiltiesiskās atbildības piemērošana juridiskai personai nav paredzēta.
Satversmes tiesību normas ir piemērojamas tieši un nepastarpināti attiecībā uz valsti. Attiecībā uz privāttiesību subjektu būtu jāatsaucas uz Civillikuma normām, tostarp Civillikuma 1635.pantu, viņš piebilda.
Tiesas sēdē turpinājās ar paskaidrojumu sniegšana attiecību uz atbildētāja drošības instrukcijas ievērošanas jautājumiem.
"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris pēc tiesas sēdes plašāk paskaidrojot Rozenberga izteikumus, norādīja ka, acīmredzami, ir pārpratumi piektdienas tiesas sēdes debatēs pateiktā interpretācijās.
"Satversme nenoliedzami nosaka ikviena sabiedrības locekļa, tostarp "Maxima Latvija" tiesību pamatprincipus un pienākumus. Taču katrā no Satversmē minētajiem tiesību virzieniem ir pakārtoti konkrēti normatīvie akti un likumu panti, kas nosaka detalizētu regulējumu ikvienai no tiesību jomām (Civillikums, Konkurences likums, Krimināllikums). Tādējādi arī šajā gadījumā "Maxima Latvija" pārstāvji norādīja atsauces nepieciešamību uz šīm konkrētajām normām, kas pakārtotas Satversmei," klāstīja Beseris.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 23.janvāra plkst.10. Tajā paredzēts, ka būvfirmas "Re&Re" pārstāvis Uģis Grūbe sniegs paskaidrojumus.
Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas daudzmiljonu lietā paskaidrojumus sācis sniegt atbildētāja "Maxima Latvija" pārstāvis.
Paskaidrojumus bija sācis sniegt advokāts Jānis Kārkliņš, kurš pārstāv "Maxima Latvija".
Kārkliņš savos paskaidrojumos norādīja, ka lietā nav pierādījumu par prasības pamatotību attiecībā uz "Maxima Latvija", uzskatot, ka tā noraidāma. Viņš akcentēja, ka atsevišķi fakti lietā vēl nav noskaidroti, ir svarīgi zināt jumta sabrukšanas cēloni.
"Celtā prasība, kas pamatota ar Civillikuma pantu, kas nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.(..), kā arī Civillikuma pantu, kas nosaka civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumiem, kas saistīti ar paaugstinātas bīstamības avotu, attiecībā uz atbildētāju ir neattiecināma. Šie panti paši par sevi nenosaka uzvedības pienākumus, tie paredz sekas," atzīmēja Kārkliņš.
Viņš skaidroja, ka atbildētājs prasības pieteikumā neatrod nevienu konkrētu tiesību normu, ko "Maxima Latvija" būtu pārkāpusi. Tā, piemēram, arī prasītāja pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema atsauce uz Satversmi un deviņdesmitajos gados Latvijā notikušās Talsu traģēdijas lietu šajā lietā ir nepamatota.
Tāpat Kārkliņš sacīja, ka "Maxima Latvija" aizsargā tiesiskās paļāvības princips un nav tādas tiesību normas, kas tai būtu paredzējusi pārvērtēt būvdarbu radīto risku. Būvdarbi netraucēja ēkas ekspluatāciju, tā tika veikta balstoties uz būvvaldes izdoto administratīvo aktu.
Vērtējot "Maxima Latvija" darbības, ir jāvērtē, vai tā varēja vai nevarēja paredzēt to, ka sabruks jumts.
Viņš norādīja, ka ar veikalā esošās signalizācijas palīdzību, kas reaģē uz ugunsgrēku, piedūmojuma gadījumu, kā arī attiecīgajām šīs signalizācijas instrukcijām - to nevarēja paredzēt.
Tāpat Kārkliņš atzīmēja, ka starp atbildētājiem nav konstatējama solidāra atbildība.
Rīgas apgabaltiesa ierosinājusi lietu saistībā ar 142,3 miljonu eiro (100 miljonu latu) prasību pret uzņēmumiem "Maxima Latvija", "Re&Re", "Tineo", "Homburg Zolitūde" un Rīgas domi saistībā ar traģēdiju Zolitūdē 2013.gada novembrī, kad, sabrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību veikalā zaudēja 54 cilvēki.
Tiesneses Ilzes Ošiņas tiesvedībā ir triju pieteicēju – Edgara Čerņenoka, Valērijas Valentīnas Mizulas un Oksanas Vilsones – prasība pret uzņēmumiem "Maxima Latvija", būvkompāniju "Re&Re", "Homburg Zolitūde", "Tineo" un Rīgas domi, kur lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu.
Atbildētāji - uzņēmums "Maxima Latvija", būvkompāniju "Re&Re", "Homburg Zolitūde", "Tineo" un Rīgas dome - prasības pieteikumu neatzīst par pamatotu.
Tirdzniecības kompleksu, kur atradās "Maxima", attīstīja uzņēmums "Homburg", būvēja būvkompānija "Re&Re".
Tāpat ziņots, ka Valsts policija noteikusi vairākām personām aizdomās turētā statusu. Aizdomās saistībā ar notikušo traģēdiju tiek turēts lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets.
Aizdomās tiek turēts arī sabrukušā lielveikala "Maxima" ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, kā arī būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", kuram noteikts mantas arests un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
