Foto: LETA

Žurnālistam Lato Lapsam, kuram Drošības policija (DP) piemērojusi aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par korespondences noslēpuma pārkāpšanu, pienākumu atļaut, ka tiek paņemts viņa bioloģiskā materiāla jeb DNS paraugs, paredz Kriminālprocesa likums. Tas izriet no Rīgas apgabaltiesas sprieduma lietā, kurā Lapsa bija apstrīdējis viņam izteikto aizrādījumu par DNS parauga nenodošanu.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja Lapsas iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņam izteikts aizrādījums par DNS parauga neizsniegšanu Drošības policijas uzsāktajā kriminālprocesā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā norāda, ka nav pamatots Lapsas apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka normatīvie akti nenosaka pienākumu izsniegt bioloģisko materiālu. Tiesa norāda, ka bioloģiskā materiāla ņemšana no aizdomās turētām personām paredzēta Ministru kabineta noteikumos Nr.620, kas nosaka kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls un bioloģiskās izcelsmes pēdas un sniegtas ziņas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei to iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē. 

Savukārt pienākums atļaut, lai paraugi tiek iegūti, paredzēts Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 4.punktā, kas nosaka: aizdomās turētā pienākums ir  atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti.

No sprieduma arī  izriet, ka DP izmeklētājs Lapsam DNS paraugu prasījis nodot divas reizes - pērnā gada 17.un 23.aprīlī. Savukārt DP bija norādījusi, ka žurnālists atkārtoti nav paklausījis DP izmeklētāju prasībai nodot bioloģisko materiālu. Tiesa šiem DP apsvērumiem nepiekrita, norādot, ka Lapsam lēmums par viņa atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā paziņots 2014.gada 23.aprīlī. Līdz ar to DP 17.aprīļa prasība Lapsam izsniegt bioloģisko materiālu uzskatāma par nepamatotu.

Tomēr Lapsas 23.aprīļa atteikšanās izsniegt DNS paraugu, uzskatāma par izmeklējošās institūcijas valsts amatpersonas prasību neizpildi, par ko Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība.

Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa nosprieda pirmās instances tiesas spriedumu  izteikt Lapsam aizrādījumu par DNS nenodošanu, atstāt spēkā.

Kā izriet no sprieduma, Lapsa atzīts par aizdomās turēto noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā, proti, lietā par korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Likums par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu, vai - naudas sodu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka Lapsa pērnā gada 20.oktobrī pārsūdzēja 2014.gada 24.septembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša Ata Celma spriedumu, ar kuru tika nospriests izbeigt lietu un viņam izteikt rājienu.

Lapsa pauda: "Esmu šo nolēmumu pārsūdzējis, jo uzskatu, ka tas nebija pamatots un tiesisks, jo DP pārstāvis nespēja pamatot, uz kāda pamata man būtu jānodod DNS paraugi".

Lapsa atzīmēja, ka tiesnesis Celms nepieņēma viņam izteikto noraidījumu un par DNS parauga neizsniegšanu izteica aizrādījumu.

Administratīvā lietvedība pret žurnālistu Lapsu tika uzsākta pērnā gada 15.maijā, kad DP pret Lapsu uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar viņa grāmatā "Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta"" publicētajiem materiāliem, ziņoja Valsts policijai par administratīvo pārkāpumu - Lapsas nevēlēšanos nodot DNS paraugus.

"Kā zināms, esmu "aizdomās turētā" statusā DP safabricētā kriminālprocesā, par kuru jau daudz rakstīts. [..] Slavenais DP izmeklētājs Boronovskis bija sadomājies šai sakarā noņemt man DNS paraugus, bet nemācēja savai vēlmei sniegt tiesisku pamatojumu [..].," iepriekš sacīja Lapsa.

Lapsa par safabricētu uzskata tiesībsargājošo iestāžu uzsākto kriminālprocesu saistībā ar 2011.gadā iznākušo grāmatu "Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta"", izriet no Lapsas paziņojuma medijiem.

Grāmatai ir vairāki autori un tā galvenā tēma pieteikta kā "Latvijas specdienestu nekontrolējamība un visatļautība". 500 lappušu biezajā grāmatā aptuveni puse ir dokumenti un sarunu ieraksti.

"Šīs lietas organizētāji acīmredzot uzskata, ka, tā kā man ir nācies parakstīties par ziņu neizpaušanu šajā kriminālprocesā, viņi man ir efektīvi aizbāzuši muti un es nespēšu par šo lietu sabiedrībai sniegt nekādu informāciju - tāpat kā viņi cerēja, ka arī grāmatā publicētās ziņas nekad nenonāks līdz sabiedrībai," mediju paziņojumā iepriekš pauda Lapsa.

DP pārstāve Kristīne Apse - Krūmiņa iepriekš informēja, ka 2013.gada aprīlī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pēc privātpersonas iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess par privātpersonas e-pasta korespondences nesankcionētu publicēšanu interneta portālā "www.pietiek.com", kurā tika pārpublicēts grāmatas "Cits ķēķis: Zem likumīgā "jumta"" fragments.

2014. gada jūlijā pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma tika apvienoti vienā lietvedībā uzsāktais VP process ar DP esošo procesu.

"Krimināllietas ietvaros ir kāda persona, kura tiek turēta aizdomās un ir persona, kurai ir piemērots procesuālais stāvoklis - persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Ņemot vērā faktu, ka izmeklēšana joprojām turpinās, tās interesēs detalizētāka informācija netiks sniegta," konkrētus vārdus DP nesauc.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!