Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas tika izvietotas pārģērbšanās vietas, kā arī tika piedāvāta karsta tēja.
No seniem laikiem 19. janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva parādīšanās svētkiem - Dieva trīs personu atklāšanos cilvēka veidolā, notiek Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka Jēzus Kristus, liecina informācija Latvijas pareizticīgās baznīcas mājas lapā.
Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par "lielo agiasmu", jeb svētumu, norādīts baznīcas mājas lapā.
Savulaik ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpni, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā.
PSRS gados ūdens iesvētīšana zem atklātām debesīm nebija iespējama. Ūdeni iesvētīja tikai pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta, savukārt pēdējo gadu laikā šādi krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19. janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā, atzīmē Latvijas Pareizticīgās baznīcas Preses dienestā.
Jau ceturto gadu ar Rīgas domes atbalstu Latvijas pareizticīgā baznīca turpināja ūdens iesvētīšanas tradīciju arī Rīgā, Daugavas ūdeņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
