Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta valdības partneru nostāju, ka Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā, līdz ar to šādus Satversmes grozījumus koalīcija nerosinās.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosināja valdības partneru virzīt likumprojektu, kas paredzētu atklātu balsojumu par prezidenta ievēlēšanu. Gan VL-TB/LNNK, gan "Vienotība" jau iepriekš paudusi atbalstu šādām izmaiņām, tomēr ZZS iebilst pret šādiem grozījumiem, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes skaidrojis nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.
Līdz ar to koalīcijas partneri nevar virzīt un atbalstīt šādu iniciatīvu, jo tas būtu koalīcijas līguma pārkāpums. Koalīcijas līgumā noteikts - tikai un vienīgi pēc partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.
ZZS valdes loceklis Edgars Tavars uzsvēra, ka ZZS nekad nav slēpusi pozīciju šajā jautājumā, jo atklātā balsošana deputātiem varot uzlikt zināmu pienākumu balsot tā, kā to partijas vadība vēlas. ZZS "nekad nav kaunējusies" par šādu pozīciju un nemaina to arī pašlaik, piebilda Tavars.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā nenodeva izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu iesniegtus likumprojektus, ar kuriem piedāvāta atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana.
LRA rosināja Satversmē noteikt arī papildu prasības prezidenta amata kandidātiem, proti, paredzēt, ka par prezidentu var ievēlēt pilsoni ar augstāko izglītību un augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam.
Kā ziņots, decembrī deputāti nodeva izskatīšanai komisijās citus likumprojektus, kas saistīti ar prezidenta ievēlēšanu, - Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu. Šo likumprojektu iesniedza "No sirds Latvijai" deputāti.