Godināti 12 labākie aizvadītā gada sasniegumi Latvijas zinātnē  (6)

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē apbalvojumu saņēma zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kura vadībā pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā kvantu paātrinātājā.

Tāpat diploms tika piešķirts par jaunas evolucionāro algoritmu metodes izstrādāšanu un izmantošanu kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi. Šo projektu veica Jānis Timošenko, Andris Anspoks, Aleksandrs Kalinko, Aleksejs Kuzmins un akadēmiķis Juris Purāns no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta.

Apbalvots tika arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura vadībā tika apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti četru sējumu akadēmiskajā izdevumā "Latvieši un Latvija".

Diplomu saņēma arī Anna Stafecka, kura izveidoja un apkopoja baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām baltu valodām - latviešu un lietuviešu - raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. Izdevuma nosaukums ir "Baltu valodu atlants. Leksika 1. Flora".

Par pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicētā akadēmiskā Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevuma "Latvijas mākslas vēsture", IV sējuma "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915" izveidi apbalvoti Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Silvija Grosa un Valdis Villerušs. Sējuma izdevēji ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Par izpētīto ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnību un to izplatību likumsakarībām Latvijas apstākļos, izstrādātām rekomendācijām vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai balvu saņēma autoru kolektīvs Birutas Bankinas vadībā.

Savukārt praktiskā izmantojuma kategorijā balvu saņēma Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža vielas "belinostata" atļauto lietošanu ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā izstrādātāji Klāra Dikovska, Ivars Kalviņš un Einārs Loža no Latvijas Organiskās sintēzes institūta.

Apbalvots tika arī Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Arturs Vīksna un Vadims Bartkevičs no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "Bior" un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes par izstrādāto jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos.

Balvu saņēma arī Jurijs Merkurjevs, Arnis Lektauers, Galina Merkurjeva, Julija Petuhova, Andrejs Romānovs un Jānis Zvirgzds no Rīgas Tehniskā universitātes par Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēto integrēto intelektuālo platformu vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam.

Tāpat apbalvots Aldonis Vēriņš par enciklopēdiskā monogrāfijā apkopotajiem pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumiem izdevumā "Latvietis un viņa peonijas".

Balvu saņēma arī Solvita Kampuse, Anita Blija, Dalija Segliņa, Anita Olšteine no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes un Latvijas Valsts augļkopības institūta par izstrādāto tehnoloģiju augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām.

Apbalvoti tika arī Inga Moročko-Bičevska, Gunārs Lācis, Līga Lepse, Alina Gospodarjaka, Irita Kota-Dombrovska, Neda Pūpola un Ineta Samsone no Latvijas Valsts augļkopības institūta un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs par augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiena ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiena, lietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās, izstrādi.

Pasākuma laikā vairāki zinātnieki, sakot uzrunas, izteica bažas, ka zinātne Latvijā ir atstāta "pabērna lomā", īpaši pašlaik Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

LZA konkursa kārtībā izvērtē un nosauc gada izcilākos sasniegumus zinātnē kopš 2002.gada. Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir informēt sabiedrību par to, ko gada laikā paveikuši zinātnieki Latvijā.

Pērn LZA izsludinātajā konkursā piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju, kas iesniedza 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzina 12 sasniegumus, kas 2014.gadā veikti teorētiskajā zinātnē un praktiskajā izmantojumā.

Svinīgajā pasākumā zinātnisko sasniegumu autoriem tika pasniegti diplomi un tiek dota iespēja iepazīstināt zinātnieku saimi un visus interesentus ar saviem zinātniskajiem darbiem, sniedzot īsu pārskatu par to saturu un būtību.