Gripai divās nedēļās jau trīs upuri; Latvijā izsludina epidēmiju (plkst.13:10)  (76)

Pēdējo divu nedēļu laikā saņemti trīs paziņojumi par nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina SPKC dati.

Pagājušajā nedēļā saņemta informācija par diviem nāves gadījumiem, kad pacientiem laboratoriski diagnosticēta gripa. Pacienti bijuši vecumā virs 50 gadiem, abiem mirušajiem bijušas sirds un plaušu hroniskās saslimšanas. Abi pacienti šajā sezonā nebija vakcinējušies pret gripu.

Epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Tas nozīmē, ka pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.

Pēc gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa datiem, pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās saslimstība ar gripu ir sasniegusi epidēmijas apmērus.

Valdības noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem noteic, ka tad, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.

Daugavpilī pagājujšajā nedēļā reģistrēti 123,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, Jelgavā - 197,7 uz 100 000 iedzīvotājiem, Jēkabpilī - 133,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Rēzeknē - 172,1 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Saslimstība ar gripu pie ģimenes ārstiem reģistrēta visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība ir vecumā no 5 līdz 14 gadiem.

Palielinājies arī stacionēto pacientu skaits - monitoringā iesaistītās slimnīcas informējušas par 83 hospitalizētiem gripas pacientiem un 17 pacientiem, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas, ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās - drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem pēc Celsija skalas, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana"), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.

Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus, kā arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā.

Tāpat ieteicams izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām, pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas, auduma kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas, kā arī nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus higiēnas priekšmetus.

Atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa "ieejas vārti".

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem.

Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.

Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar NVD un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Ņemot vērā to, ka gripas un citu augšējo elpošanas ceļu infekciju simptomi ir līdzīgi, pieņemot pieteikumu mājas vizītei, ģimenes ārstam ir iespējami detalizēti jānoskaidro esošie slimības simptomi, kā arī citi līdzīgi saslimšanas gadījumi ģimenē.

Gadījumā, ja ģimenes ārsts būs ieradies mājas vizītē pie pacienta kā pie gripas slimnieka, tomēr konstatējis, ka pacientam nav gripas saslimšanas, bet ir kāda cita augšējo elpošanas ceļu infekcija, par ģimenes ārsta mājas vizīti arī šajā gadījumā būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa 2,85 eiro.

Gadījumā, ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksas veikšanas, iepriekš minētā pacienta iemaksa 2,85 eiro apmērā nav jāveic.

No pacienta iemaksām ir atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam, I grupas invalīdi, trūcīgie, politiski represētas personas un vēl vairākas iedzīvotāju grupas.

NVD atgādina par iespēju ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīniskus padomus saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pieredzējuši mediķi medicīniskus padomus darba dienās sniedz no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.

Svarīgi atcerēties, ka gripas gadījumā ārpus ģimenes ārsta darba laika palīdzību iespējams meklēt arī pie dežūrārstiem, kuri pieņem 28 vietās visā Latvijā. Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem ārstniecības iestādes darbības teritorijā neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir piereģistrēts.

Ar dežūrārstu pieņemšanas vietām un laikiem var iepazīties NVD mājaslapā vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās 8.30-17.00).