Valsts piedāvājums ebrejiem – daži pamesti un slikti uzturēti īpašumi  (427)

Par ebreju īpašumu restitūciju Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, taču līdz šim kompromisu nav izdevies panākt. Tostarp nav izdevies vienoties par kopīgu nekustamo īpašumu sarakstu, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Saskaņā ar Ebreju kopienas aprēķiniem, kopumā būtu jāizvērtē 270 īpašumu atdošana, savukārt Tieslietu ministrijas aplēses iepriekš liecināja, ka, neskaitot jau atdotos īpašumus, kopiena varētu pretendēt vēl tikai uz 50 īpašumiem.

2006. gadā valdības Saeimā iesniegtajā likumprojektā par atbalstu Latvijas ebreju kopienai, ko parlaments gan tolaik nepieņēma, kopienai bija paredzēts piešķirt 45,5 miljonu eiro (32 miljonu latu) kompensāciju.

Tagad sarunas par īpašumu atgūšanu atsākušās un Saeimā iesniegti pieci likumprojekti par piecu nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai.

Tukšas un neizmantotas ēkas Rīgā

Portāla "Delfi" izpēte liecina, ka īpašumi, kas varētu tikt atdoti Ebreju draudžu un kopienu padomei, ir neapdzīvoti, lielākoties sliktā tehniskajā stāvoklī un to uzlabošanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Tā, piemēram, ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, pieder Finanšu ministrijai. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašumu veido 4400 kvadrātmetrus plašs zemesgabals, uz kura atrodas skolas ēka, darbnīca, noliktava u.c.

Šī īpašuma pārvaldīšana uzticēta valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kuras  sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina portālam "Delfi" skaidro, ka pašlaik īpašums stāv tukšs. "VNĪ vispirms bija svarīgi izvērtēt, vai nekustamais īpašums nepieciešams kādas valsts iestādes funkciju veikšanai. VNĪ prioritāte ir ar telpām nodrošināt valsts institūcijas," klāsta Laukšteina. Ņemot vērā, ka nams Abrenes ielā 2 nav piemērots valsts iestādēm, to nolemts virzīt atsavināšanai. Laukšteina arī atzīst - ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts, un tai nepieciešami ievērojami kapitālie ieguldījumi.

Ja Saeimas lēmums būs pozitīvs, VNĪ gatavs ēku nodot ebreju kopienas rīcībā.

Otrā Ebreju kopienai piedāvātā Rīgā ir Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, un tā pieder Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Piecstāvu ēka atrodas uz 1415 kvadrātmetru plaša zemesgabala, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Šajā īpašumā SIA "Grata" līdz 2026.gada 1.jūlijam tikušas iznomātas 1081,86 kvadrātmetru plašas nedzīvojamās telpas. Saskaņā ar "Lursoft" informāciju SIA "Grata" nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. 2013.gadā uzņēmums strādāja ar 239,5 tūkstošu eiro apgrozījumu un 118,4 tūkstošu eiro peļņu. IZM portālam "Delfi" nedēļas laikā tā arī nesniedza atbildi uz jautājumu, kāds ir ēkas tehniskais stāvoklis un vai ministrija no tās gatava atteikties, ja tas būs nepieciešams.

Par trešo kopienai piedāvāto ēku, kas atrodas Rīgā, Ludzas ielā 25, informācija publiskajos reģistros nav pieejama, jo, iespējams, šis īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Divu namu atdošanai pašvaldības dod zaļo gaismu

Divi no īpašumiem, kurus varētu atdot ebreju kopienai, atrodas ārpus Rīgas un pieder Jūrmalas un Kandavas pašvaldībām.

Jūrmalas pašvaldībai pieder kādreizējās ebreju sinagogas ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite portālam "Delfi" stāsta, ka pašlaik īpašums netiek izmantots pašvaldības funkciju veikšanai, un tajā nav izvietoti ne pašvaldības uzņēmumi, ne citas institūcijas. "Ņemot vērā nekustamā īpašuma tehnisko un fiziskā nolietojuma stāvokli un to, ka ēku rekonstrukciju izmaksu apjoms varētu būt līdzvērtīgs jaunu ēku būvniecības izmaksām, nav paredzams, ka nākotnē nekustamais īpašums varētu būt nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai," skaidro Leite.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien atbalstīja īpašuma Kļavu ielā nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes īpašumā bez atlīdzības, ja Saeimā tiek skatīts attiecīgais likumprojekts. Zemesgrāmatā teikts, ka īpašumu veido 1163 kvadrātmetrus plašs zemesgabals, uz kura atrodas klubs, administratīva ēka un darbnīca.

Bijusī sinagogas ēka Kandavas centrā, kuras adrese ir Lielā iela 31, ir ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, taču netiek apsaimniekota, jo ik pa laikam aktualizējas ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, portālam "Delfi" apliecina pašvaldībā.

"Ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts," saka Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Gudriķe. Par īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei Kandavas novada dome plāno lemt ārkārtas sēdē vēl šogad janvārī, ja Saeima lems par ebreju reliģisko un sabiedrisko īpašumu restitūciju.

Kopiena gatava meklēt līdzekļus

Ebreju kopiena ļoti pozitīvi vērtē to, ka saruna par īpašumu restitūciju ir atsākusies, taču jāatzīst, ka tas notiek ar lielu nokavēšanos un process ir ieildzis, portālam "Delfi" norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs. "Latvija ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas sākusi risināt šo jautājumu," viņš saka.

Komentējot to, vai piecu īpašumu atdošana ir daudz vai maz, Krupņikovs atgādina, ka kopumā īpašumu sarakstā, kuru atdošana būtu jāvērtē, ir 270 īpašumi. "Tad rēķiniet, cik tas ir daudz vai maz," viņš piebilst.

Krupņikovs uzsver - ebreji nav labākā pozīcijā kā citas konfesijas, piemēram, katoļi vai pareizticīgie, taču vēsturisku īpatnību dēļ ebrejiem neesot bijis iespējams saņemt īpašumus atpakaļ restitūcijas veidā kā citām reliģiskām konfesijām.

"Ja īpašumi tiks piešķirti, kopiena meklēs līdzekļus to uzturēšanai," apliecina Krupņikovs.

Tikai sākums

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš portālam "Delfi" stāsta, ka Saeimas prezidijam iesniegti pieci likumprojekti par kopumā piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Plānots, ka 29.janvāra sēdē Saeima varētu lemt par likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijā. Likumprojektu varētu izskatīt steidzamības kārtā - divos lasījumos ierasto trīs lasījumu vietā, viņš piebilst.

Konkrētie pieci īpašumi izvēlēti, nosakot tos īpašumus, par kuriem ir vismazāk domstarpību.  "Visas ir publiskās ēkas, neviens nav privātīpašums," saka Kalniņš, atzīstot, ka mērķis bija  atrast vismaz mazu grupiņu īpašumu, par kuriem būtu vismazāk kontraversiju.

Viņš arī nenoliedz, ka piecu īpašumu atdošana ebreju kopienai ir tikai pirmais solis. "Mums ir jāsaka, ka tas ir pirmais solis, jo vēl ir atvērti jautājumi. Kad pie tiem ķersies, kādā veidā - tas ir cits jautājums," atzīmē Kalniņš. Tāpat netiek noliegts, ka pašlaik Latvija ir uzmanības centrā - ebreju īpašumu jautājumam ir pievērsta starptautiska uzmanība, arī no ASV.

Dažādu valstu pieredze ebreju īpašuma jautājumā ir atšķirīga - tiek veidotas speciālās komisijas, darba grupas, pieņemti speciāli likumi, dibināti fondi un veikti īpaši pētījumi, portālam "Delfi" skaidro Ārlietu ministrijā.

Piemēram, Lietuva 2011. gadā pieņēma likumprojektu, kas paredz kompensācijas par totalitāro režīmu 1939.-1990. gadā okupācijas periodā nacionalizētu vai citādi nelikumīgi atsavinātu Lietuvas ebreju reliģisko kopienu īpašumu. Kompensāciju apmērs ir 128 miljoni litu (53 miljoni dolāru), kas tiks izmaksātas no 2013. gada līdz 2023. gadam, ieskaitot naudu īpašā fondā. Čehijā ir gan likums par īpašumu restitūciju, gan kompensācijas fonds. Savukārt Igaunijai šī problēma nav aktuāla, jo lielākā daļa pirmskara īpašumu tika nomāti.