VMD darbinieki sadarbībā ar PVD organizē mednieku informēšanu par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) draudiem mežacūku populācijai un to izplatības ceļiem, mēra apkarošanas pasākumiem un medīšanas nosacījumiem.
Ja medību laikā tiek atrastas bojā gājušas mežacūkas, tad tiem, kuri piedalās medībās, ir jāzina kārtība, kādā par to jāinformē PVD.
Medību vadītājiem ir jāievēro un jāraugās, lai mednieki ievērotu prasības attiecībā uz nomedīto mežacūku pirmapstrādi un biodrošības prasību ievērošanu.
Medniekiem ir jāatceras, ka ir jāsavāc un jāiznīcina medījuma blakusprodukti un pēc medībām jānotīra un jādezinficē medību drēbes, apavi, naži, automašīnas un cits aprīkojums.
Mežacūku medības bez dzinējiem ir atļautas visu gadu. Kopš pagājušā gada augusta ĀCM skartajā zonā nomedīts vairāk nekā 14 000 mežacūku. Pēc speciālistu vērtējuma, tas ir devis arī savu rezultātu - vīruss tik strauji vairs neizplatās. Tomēr galvenais medībās ir ievērot biodrošību un noteiktos ierobežojumus medību produkcijas apritē, akcentē meža dienestā.
Kā ziņots, līdz šim kopumā ĀCM konstatēts 228 mežacūkām 37 pagastos un 13 novados. Savukārt mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17.septembrī. Līdz tam tika inficētas 72 cūkas trīs novadu desmit saimniecībās, bet kopumā slimības dēļ nācās iznīcināt 564 mājas cūkas.
Sākot ar šā gada 1.janvāri, vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar ĀCM uzliesmojumu 2014.gada jūlijā un septembrī tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās.
Tomēr mēra skartajās zonās līdz pat 2018.gada 31.decembrim saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu noteikti cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi.
Ārkārtējā situācija varētu tikt noteikta atkārtoti, ja ĀCM skartu jaunas administratīvās teritorijas.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijas teritorijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.