Latvijas iedzīvotāji par aktuālāko draudu atzīst ekonomiskās krīzes  (26)

Visbiežāk iedzīvotāji satraukušies (atbildes "ļoti satrauc" un "drīzāk satrauc") par ekonomisko (89%, tostarp 47% - ļoti satrauc) un sociālo (84%, tostarp 44% - ļoti satrauc) drošību Latvijā.

Atbildot uz jautājumu par drošības un aizsardzības jautājumu nozīmi respondenta dzīvē, nedaudz retāk respondenti norādīja, ka viņus satrauc militārā (72%, tostarp 35% - ļoti satrauc) un politiskā (72%, tostarp 32% - ļoti satrauc) drošība Latvijā.

Jāpiebilst, ka sievietes biežāk nekā vīrieši atbildēja, ka jūtas satrauktas par visām minētajām jomām (sievietes: 75-90%, vīrieši: 68-87%). Savukārt analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, vērojams, ka jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem retāk nekā citas grupas bija satraukušies par sarakstā minētajām jomām.

Atbildot uz jautājumu, kuri riski Latvijai ir visaktuālākie un nozīmīgākie, visbiežāk respondenti par tādiem atzinuši ekonomiskās krīzes (68%). Tāpat salīdzinoši bieži minēti militārie riski (37%), narkomānija (36%) un noziedzība (35%).

Konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem par nozīmīgāko risku Latvijā uzskatīja 26%, dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas – 21%, enerģētiskus draudus – 21%. Vēl 11% starp visaktuālākajiem riskiem nosauca terorismu, bet 9% - kiberuzbrukumus. Tikai 3% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka Latvijā nav nekādu reālu, nozīmīgu risku.

Ja salīdzina 2008.un 2014.gadā veikto aptauju rezultātus, vērojams, ka pērn biežāk nekā pirms sešiem gadiem iedzīvotāji par nozīmīgākiem riskiem uzskatījuši militāros riskus (2008.gadā - 13%, 2014.gadā - 37%), konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem (2008.gadā - 13%, 2014.gadā - 26%) un enerģētiskos draudus (2008.gadā - 16%, 2014.gadā - 21%).

Retāk nekā pirms sešiem gadiem pērn minētas ekonomiskās krīzes (2008.gadā - 72%, 2014.gadā - 68%), noziedzība (2008.gadā - 48%, 2014.gadā - 35%) un dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas (2008.gadā - 27%, 2014.gadā - 21%).