Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt.
Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Likumprojekts iesniegts līdz ar pārējiem pieciem normatīvo aktu projektiem, kuros paredzēta piecu īpašumu atdošana Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Jau vēstīts, ka pārējos piecos likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei - par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Četrus likumprojektus Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
Paredzēts, ka jautājumu par likumprojektu nodošanu vērtēšanai komisijās Saeima varētu skatīt 29.janvāra sēdē, iepriekš sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kalniņš.
Kā ziņots, "Latvijas Avīze" šomēnes rakstīja, ka Ārlietu ministrija Saeimai nodos likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju, kas it kā esot Latvijas pateicība par NATO klātbūtni valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
