Šogad gatavos pirmo novērtējumu par NAP īstenošanu

Pirmā novērtējuma mērķis galvenokārt ir pārbaudīt "Latvija 2030" mērķu un sasniedzamo rezultātu īstenošanas apmēru un identificēt jomas, kurās nav uzsākta darbība vai nepieciešama padziļināta izpēte, kā arī sagatavot priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts attīstības plānošanas dokumentos un valsts budžeta politikas īstenošanā.

PKC plāno, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) NAP un arī Latvijas ilgtermiņa stratēģijas līdz 2030.gadam novērtējumu Saeimā iesniegs līdz šā gada 5.augustam. Savukārt vēl līdz tam - jūnijā - sadarbībā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju cer organizēt "Attīstības nedēļu" - diskusiju ciklu par ilgtspējīgas attīstības virzieniem Latvijā, tostarp runājot par NAP iekļauto uzdevumu sasniegšanu.

NAP pirmajā īstenošanas gadā ir sāktas aptuveni 85% no tām plānā noteiktajām darbībām, kam sākotnēji bija paredzēts finansējums no valsts budžeta. Valsts budžeta finansējums NAP uzdevumu īstenošanai laikā no 2014. līdz 2016.gadam ir 726,6 miljoni eiro. Finansējums ir sadalīts trīs prioritāšu īstenošanai - tautsaimniecības izaugsme - 300,9 miljoni eiro, izaugsmi atbalstošas teritorijas - 284,4 miljoni eiro un cilvēka drošumspēja - 141,3 miljoni eiro, neieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondiem.

Informācija par 2015.-2017.gada budžeta sadalījumu pret NAP prioritātēm un konkrētiem attīstības pasākumiem būs pieejami februāra sākumā.

NAP Saeimā tika apstiprināts 2012.gada decembrī, bet īstenošana sākās jau 2013.gadā, plānojot valsts budžetu laika posmam no 2014. līdz 2016.gadam un turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas prioritātēm. Viens no NAP uzdevumiem ir radīt tādus apstākļus, lai ikvienam no mums Latvijā būtu iespējas attīstīties, veidot šeit ģimeni, strādāt darbu un pavadīt savu brīvo laiku ar prieku. Tas ir mērķtiecīgs, finansējumam piesaistīts attīstības plāns, kurā ietverti tuvākajā septiņu gadu periodā plānotie valsts līdzfinansētie attīstības projekti.

Kā norāda PKC, NAP ir "dzīvs" plāns, jo valsts var piešķirt dažādām aktivitātēm vairāk naudas budžeta procesā, ja palielinās valsts ieņēmumi un ir pierādījumi, ka ar pieejamo līdzekļu apjomu plānotos rezultātus sasniegt nevar.