Diasporā vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē. 56% respondentu 10 punktu skalā savu uzticību Latvijas valdībai novērtējuši ar "0" un 78% respondentu uzskata, ka Latvijas valdību viņi neinteresē.
Lai gan lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo atgriezties šobrīd neplāno, tomēr Latvija netiek "norakstīta" pavisam. Ap 4% aizbraukušo plāno atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, bet 75% neplāno atgriezties tuvāko piecu gadu laikā. Liela daļa aptaujāto plāno atgriezties pie noteiktiem nosacījumiem - sociāliem un ekonomiskiem.
Ar aptaujas rezultātiem žurnālistus pirmdien iepazīstināja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieces - Inta Mieriņa, Inese Šupule, pētnieks Mārtiņš Kaprāns un LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Aptaujā piedalījās 14 068 respondenti - Latvijas valstspiederīgie vai latvieši, kas saistīti ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas - no 118 valstīm.
Pētījums tapis, jo pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas aizbraukuši 220 000 cilvēku, līdz ar to latviešu diasporas turpina augt, skaidroja pētījuma vadītāja Mieriņa. Pētījuma mērķis ir veikt padziļinātu situācijas izvērtējumu no Latvijas emigrantu perspektīvas.
Tas vien, ka aptaujā piedalījās cilvēki no 118 valstīm pierāda, ka "mūsu tautieši ir visā pasaulē", uzsvēra Mieriņa.
Pētījums atklājis, ka mīts par aizbraukušajiem kā zemi kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess - daudzi spēj sevi profesionāli realizēt tieši ārpus Latvijas. Tieši darbs un mācības ārzemēs daudziem sniedz zināšanas un pieredzi. "Būtu jādomā vairāk par to, kā valsts var izmantot diasporas potenciālu," uzsvēra projekta vadītāja.
Pētniece Šupule veica padziļinātas intervijas ar tiem, kas atgriezušies Latvijā. Pētniece noskaidrojusi galvenos iemeslus, kāpēc valstspiederīgie izvēlas atgriezties Latvijā: ilgas pēc ģimene un draugiem Latvijā, ilgas pēc mājām un Latvijas, nevēlēšanās dzīvot kaut kur kā "svešiniekiem", vēlme runāt savā valodā - latviešu, kā arī ar laiku valstspiederīgajiem emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik nozīmīgi, lai paliktu ārzemēs.
Savukārt valstspiederīgos kavē atgriezties galvenokārt ekonomiskie faktori - nav iespējams atrast pieņemamu darbu, kā arī Latvijā nav pietiekams sociālais atbalsts, tai skaitā dažādi pabalsti, liecina pētījums.
Jauni cilvēki plāno biežāk atgriezties Latvijā, taču tas skaidrojams ar to, ka viņi nav devušies darba "medībās" uz ārzemēm, bet gan mācīties. Viņiem ir pārliecība, ka Latvijā var atrast labu darbu, skaidro Šupule.
Dati liecina, ka valstspiederīgajiem, atrodoties ārzemēs, kopumā saikne ar Latviju nav zudusi - 63% Latvijas valstspiederīgo jūtās cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo šobrīd. 67% no ārzemēs dzīvojošajiem regulāri seko ziņām par Latviju, 91% Latvijā vēl joprojām ir draugi. Tomēr zināms risks ir valodas pazaudēšana, jo ģimenes mēdz pāriet ar uz valodu kādu lieto valstī, kur valstspiederīgie apmetušies.
Aizbraukušie turpina justies kā Latvijas tautas daļa, taču viņu bērni strauji asimilējas jaunajā vidē, tai skaitā, zaudējot latviešu valodas zināšanas, kas nozīmē, ka iespēja, ka viņi atgriezīsies Latvijā ir maza, nākotni ieskicēja Mieriņa.
Aptauja tika veikta LU FSI pētnieciskā projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" ietvaros.
LU FSI pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki.
Projektu organizatoriski atbalstīja Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas.
Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014. gada 4. augusta līdz 15. oktobrim.