Aptuveni 30% no Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtajiem projektiem ir jāatdod atpakaļ pasūtītājam, jo tie neatbilst kādam no likumiem, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Uzmanību uz slikto projektu kvalitāti vērsa arī citu pašvaldību būvvalžu pārstāvji.
Jelgavas pilsētas būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe atzina, ka būvvalde saņem sliktas kvalitātes projektus. Tikmēr Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Uldis Balodis vaicāja, ja reiz tik daudz iesniegto projektu ir nekvalitatīvi, vai būvvaldes izmantojušas iespēju vērsties Arhitektu savienības sertificēšanas centrā ar lūgumu izvērtēt šo speciālistu darbu.
Vircavs klāstīja, ka Rīgas pilsētas būvvalde regulāri sūta informāciju savienībai, taču nevarēja pateikt konkrētu skaitu, cik reizes tas noticis. Balodis minēja, ka būvvalde savienībā vērsusies vien 10-15 reizes, kas uz visu galvaspilsētas būvobjektu skaita nav daudz, taču Vircavs uzsvēra, ka "noteikti ir vairāk par 10-15".
Vienlaikus Vircavs atzina, ka būvprojektos ir dažādi trūkumi, tostarp virkne no tiem saistīti ar noformējumu, komplektāciju. Tāpat atsevišķos projektos nav parakstīti ekspertu atzinumi.
Arī Daugavpils pilsētas būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa atzina, ka būvvalde nav vērsusies Arhitektu savienībā, jo iesaistītajām pusēm pietiek ar brīdināšanu par šādu iespēju.
Vērtējot sadarbību ar Ekonomikas ministriju, būvvalžu pārstāvji pauda gandarījumu, ka varējuši piedalīties ar jauno Būvniecības likumu saistīto jautājumu izstrādē. "Pēc Zolitūdes notikumiem liela daļa būvvaldes priekšlikumu ir ņemti vērā," teica Vircavs. Tomēr esot vēl lietas, kas jāsakārto, piemēram, nosakot bargākus sodus būvuzraugiem par informācijas nesniegšanu. Tāpat nav ņemts vērā ierosinājums noteikt,ka būvuzraugam būvlaukumā jāatrodas regulāri.
Jelgavas pilsētas būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe skaidroja, ka pašvaldība mēģina sakārtot būvobjektu apsekošanu tā, lai katrā svarīgākā būvniecības procesā darbotos būvinspektors un īstenotu pārbaudes. "Taču būvvaldes būvinspektors nekad nevarēs aizstāt projekta būvuzraugu," viņa atzina.
Savukārt Liepājas pilsētas būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska norādīja, ka nepieciešama plašāka būvuzraudzība. Proti, pašlaik to, kuros objektos jāveic būvuzraudzība, nosaka likumdošana. Un, ja kādam objektam likums to neprasa, būvvalde to nedrīkst pieprasīt. "Žēl, ka būvuzraudzība nav visos objektos un būvvalde arī nevar to pieprasīt vairāk gadījumos nekā paredzēts," viņa teica, skaidrojot, ka plašāka būvuzraudzība uzlabotu būvniecības kvalitāti.
Laikā, kamēr darbojās Valsts būvinspekcija, sadarbība starp valsti un pašvaldībām bija veiksmīga, klāstīja Daugavpils pilsētas būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa. "Tad, kad būvinspekcija tika likvidēta, sadarbība starp valsti un pašvaldību pārtrūka," viņš atzina. Saskaņā ar viņa teikto būvinspektoru skaitu pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs, un to būtu jānosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam vai kā citādāk.
Jau vēstīts, ka pašlaik Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajiem atzītas trīs personas - lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, kā arī būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima".
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
