Cerams, valdības šodienas lēmums nepiedalīties starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" nebūs traumatisks valstij un iesaistītajiem cilvēkiem, šādu viedokli pēc valdības sēdes pauda komandītsabiedrības "Expo 2015" pārstāvis Ģirts Majors.
Viņš atteicās komentēt valdības apsvērumus, lemjot par to, ka Latvija nepiedalīsies starptautiskajā izstādē, taču viņš pauda cerību, ka sekas, ko skar šis lēmums, nebūs traumatiskas iesaistītajiem cilvēkiem un valstij.
Majors joprojām uzskata, ka Latvija varēja turpināt dalību "World Expo" esošās tāmes ietvaros, nepalielinot budžetu.
"Varējām atteikties no ozola būves trešā stāva telpām, kas bija atvēlētas pasākumiem un reprezentācijai. Šis piedāvājums neguva atbalstu. Lai arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka nav laika, lai kvalitatīvi sagatavotos dalībai "World Expo", radošā grupa un būvnieki uzskata, ka būtu iespējams laikā realizēt projektu," teica Majors.
"Expo 2015" pārstāvis arī atzina, ka daudz kas pēdējā mēneša laikā norādījis uz pietiekami lielu tendenciozitāti visos pārmetumos, kas izskanēja šī projekta virzienā.
Kā ziņots, otrdien valdība nolēma, ka Latvija nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas šogad no 1.maija līdz 31.oktobrim norisināsies Itālijas pilsētā Milānā.
Ekonomikas ministre iepriekš vairākkārt norādījusi, ka, pēc viņas domām, Latvijai nevajadzētu piedalīties izstādē lielo izmaksu dēļ. Arī šajā sēdē ministre valdību aicināja pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē.
Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka gadījumā, ja Latvijas dalība tiktu turpināta bez jau izstrādātā ekspozīcijas risinājuma, būtu nepieciešama jaunas Latvijas dalības koncepcijas izstrāde, kas ietvertu gan ekspozīcijas satura un dizaina izstrādi, gan īstenošanu. Lai izstrādātu jaunu ekspozīcijas koncepciju, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam visu nepieciešamo iepirkuma procedūru veikšana aizņemtu vairāk par 100 dienām.
Pēc Ministru kabineta lēmuma par dalības izstādē pārtraukšanu, ir jālauž līgums par dalību izstādē "Expo Milano 2015" un jāsāk sarunas ar izstādes "Expo Milano 2015" organizatoru "Expo 2015 S.p.A" par procedūrām un maksājumiem sakarā ar Latvijas dalības pārtraukšanu.
Savukārt pakalpojuma līgumiem ar komandītsabiedrību "Expo 2015" to laušanas gadījumā joprojām saglabājas ietekme uz budžetu, proti, laužot pakalpojuma līgumus, komandītsabiedrībai "Expo 2015" izmaksājamas summas par projekta gaitā uzsāktajiem darbiem un veiktajiem ieguldījumiem.
Tāpat EM jāpiesaista neatkarīgs eksperts, kas izvērtēs un iespēju robežās samazinās komandītsabiedrībai "Expo 2015" izmaksājamās summas par projekta gaitā iesāktajiem darbiem, kuras nav pamatotas vai tieši attiecināmas uz projektu.
Tiesības realizēt Latvijas dalību izstādē "Expo Milano 2015" konkursa kārtībā ieguva komandītsabiedrība "Expo 2015", kurā ietilpst SIA "Positivus Event", SIA "Made arhitekti", Rolands Pēterkops un SIA "McCann Rīga". Latvijas paviljona arhitektoniskais un saturiskais risinājums izmaksā 3 349 174 eiro.
Pagājušā gada decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums. Iepirkumā piedalījās divi pretendenti - "RBSSkals Būvvadība" un Itālijas uzņēmums "Paolo Beltrami S.p.A" ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA "Baumeister". "RBSSkals Būvvadības" piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, "Paolo Beltrami S.p.A" - 6,22 miljoni eiro.
Ekonomikas ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc aizdomās par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos EM vērsās KP. Izvērtējot no ministrijas saņemto informāciju, KP tomēr nesaskatīja pamatu tālākas izpētes ierosināšanai.
Latvijas paviljona būvniecību "World Expo" par 3,1 miljonu eiro bija plānots uzticēt Šveices būvuzņēmumam "Adunic AG", kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē "World Expo". Taču līgums pagaidām nav noslēgts. Vēlāk "Adunic AG" paziņoja, ka būvnieks ir gatavs būvēt Latvijas paviljonu par diviem miljoniem eiro.
Pagājušajā nedēļā laikraksta "Diena" publikācijā tika apgalvots, ka "World Expo" Latvijas dalības tāme ir nelietderīga un "uzpūsta" un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par "naudas pumpi" atsevišķiem uzņēmējiem. Komandītsabiedrība "Expo 2015", kas atbildīga par Latvijas paviljona radošo darbu, šos pārmetumus nodēvēja par nepatiesiem un tendencioziem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
