Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas valdības un EKA Eiropas sadarbības valsts plāna hartas parakstīšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja trūkstošos līdzekļus ņemt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet šāds ierosinājums valdībā nav guvis atbalstu, līdz ar to pieņemts lēmums uzdot IZM līdzekļus atrast tās esošā budžeta ietvaros.
"IZM šogad to finansēs no sava budžeta, bet nākamgad nepieciešamā nauda tiks meklēta gan no jaunām politikas prioritātēm, gan no citiem resursiem," žurnālistiem pēc valdības sēdes teica premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Paredzamais finansējuma apmērs 2015.gadam ir 1,36 miljoni eiro. Apmēram 90-93% no iemaksātās summas EKA tiks dota projektu veidā Latvijas uzņēmumiem un institūtiem.
Sadarbības līguma hartas neparakstīšanas gadījumā Latvijai kā vienīgajai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij nebūtu formālu attiecību ar EKA un iestāšanās procedūras būs jāsāk no jauna.
Laika posmā no 2013.gada marta līdz oktobrim EKA izsludināja pirmo projektu konkursu un izvērtēja 33 Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju pieteiktos projektus. No tiem 100% finansēšanai atlasīti 10 projekti 1 135 783 eiro apmērā. Starp finansējuma ieguvējiem ir seši zinātniskie institūti un trīs komercsabiedrības. Turpmāko piecu gadu laikā bija paredzēti vēl vismaz divi līdz trīs šādi uzsaukumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
