Nacionālā apvienība tomēr iesniedz Satversmes izmaiņas par atklātu prezidenta ievēlēšanu  (69)

Saeima ceturtdien lems, vai iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Ja likumprojekts tiks iekļauts darba kārtībā, tad deputāti lems par tā nodošanu parlamenta komisijām.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, taujāts, vai šādi netiek pārkāpts koalīcijas līgums, atgādināja, ka iepriekš "Vienotība" balsoja par Satversmes grozījumiem, par kuriem koalīcijai nebija vienota viedokļa. Līdz ar to attiecīgais koalīcijas līguma punkts "īsti vairs nedarbojas", piebilda Bērziņš.

Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Lai veiktu grozījumus, Satversmē nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu, bet lai nodotu likumprojektu komisijām, pietiek ar parastu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas koalīcijas partneri jau pārrunāja šos grozījumus. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta valdības partneru nostāju, ka Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā, līdz ar to šādus Satversmes grozījumus koalīcija vienojās nerosināt.

Gan VL-TB/LNNK, gan "Vienotība" jau iepriekš paudusi atbalstu šādām izmaiņām, tomēr ZZS iebilst pret šādiem grozījumiem, pirms nedēļas skaidroja nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.

Līdz ar to koalīcijas partneri norādīja, ka nevar virzīt un atbalstīt šādu iniciatīvu, jo tas būtu koalīcijas līguma pārkāpums. Koalīcijas līgumā noteikts - tikai un vienīgi pēc partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.

Kā ziņots, decembrī deputāti nodeva izskatīšanai komisijās citus likumprojektus, kas saistīti ar prezidenta ievēlēšanu, - Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu. Šo likumprojektu iesniedza "No sirds Latvijai" deputāti.