Pārdomu laiks sievietei, kas paudusi vēlmi pārtraukt grūtniecību, jāpagarina, lai izslēgtu mirkļa vājumu un ļautu viņai izvērtēt visus aspektus, portālam "Delfi" skaidroja priekšlikuma autors, deputāts Imants Parādnieks (NA).
Parādnieka priekšlikums paredz, ka pārdomu laiks pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas jāpagarina no 72 līdz 120 stundām. Ginekologs gan varēs šo laiku samazināt.
Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienībā ir dažāda pieeja, cik ilgs pārdomu laiks nepieciešams - ir valstis, kur tās ir trīs dienas, citur - piecas, sešas vai septiņas dienas. Piemēram, Vācijā tās ir trīs dienas pēc pēdējās konsultācijas, Beļģijā - sešas dienas, bet Itālijā - vismaz septiņas dienas. Turklāt dažās valstīs konsultācija pirms grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas ir obligāta.
"Priekšlikuma mērķis ir panākt, lai lēmums par grūtniecības mākslīgu apturēšanu netiktu pieņemts mirkļa vājumā," saka deputāts.
Kopā ar citiem deputātiem, tostarp Ingu Biti (LRA), kura gan pašlaik atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, iesniegti arī citi priekšlikumi. Tā, piemēram, noteikta obligāta konsultācija pirms grūtniecības pārtraukšanas - mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valstij būs jānodrošina iespēja saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie cita konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista - jurista, sociālā darbinieka, psihologa utt.
Bite portālam "Delfi" norāda, ka tas daļēji pagarina pārdomu laiku, taču mērķis ir panākt to, lai sieviete pirms lēmuma par abortu izvērtē visus aspektus. "Aptaujas liecina, ka bieži vien lēmums par abortu tiek pieņems dažādu apstākļu ietekmē - ģimenes, darba, sociālā spiediena dēļ. Neviena sieviete nesaka, ka lepojas ar pieņemto lēmumu, jo šādus lēmumus pieņem spiediena ietekmē," viņa klāsta. Priekšlikuma mērķis ir maksimāli novērst šo spiedienu.
"Priekšlikumi paredz, ka sieviete var brīvi izvēlēties, kādu speciālistu apmeklēs, piemēram, juristu vai sociālo darbinieku, lai labāk izprastu sociālās sistēmas piedāvāto," sacīja Bite.
"Trīs dienu laikā aktīvā darba ritmā sievietei var nepietikt laika, lai apmeklētu kādu speciālistu. Savukārt piecu dienu laikā viņa var izvēlēties, vai un kādu speciālistu apmeklēt, varbūt pat divus, ja tas nepieciešams," skaidroja Parādnieks, uzsverot, ka tā ir sievietes brīva izvēle.
"Krīzes centru stāstītais apliecina, ka bieži vien pēc grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas sievietes sev pārmet, jo lēmums pieņemts kāda cita ietekmē, piemēram, bērna tēva" stāsta Parādnieks, uzsverot - lēmums par abortu nedrīkstētu būt mirkļa vājums, tam jābūt pārdomātam, izvērtējot visus apsvērumus. Konsultācijas apmaksātu valsts vai pašvaldība. Iespējams, šīs konsultācijas varētu būt ārpuskārtas, ņemot vērā rindas pie dažādiem speciālistiem, bet konkrētu kārtību noteiks Ministru Kabinets, piebilst Bite.
Priekšlikumā par konsultācijām pieminēts arī bērna tēvs, taču gan Parādnieks, gan Bite atzīst, ka ar varu nevienu nevar piespiest apmeklēt konsultācijas un tas drīzāk ir atbildības, audzināšanas jautājums.
"Bērna tēvs, kurš piespiež sievieti uz šādu rīcību, būtu vienkārši jāaizved uz šādu konsultāciju," personīgo viedokli pauž Parādnieks, atzīstot, ka priekšlikums gan neparedz piespiedu apmeklējumu - tā ir iespēja mātei uzrunāt bērna tēvu.
"Ja tēvs nevēlas apmeklēt konsultācijas, protams, mums nav iespēju viņu piespiest. Taču tēvs ir pieminēts likumā, lai dotu iespēju sievietei viņu aicināt līdzi," saka Bite. Vienlaikus viņa atzīst, ka vīriešu atbildība šādos jautājumos būtu jāpalielina. "Par nevēlamu grūtniecību mēdz teikt - sieviete iekritusi, taču tā ir nepareiza domāšana," norāda Bite, vēršot uzmanību uz to, ka tā ir arī vīriešu atbildība.
Tāpat deputāti rosina noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību paredzētajā konsultācijā. Grūtniecību nedrīkst pārtraukt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu.
Ja grūtniecību vēlas pārtraukt meitene vecumā līdz 16 gadiem, medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, konsultācija būs jānodrošina arī jaunietes vecākiem vai aizbildņiem.
Deputāti piedāvā aizstāt likumā vārdu "sieviete" ar vārdu "māte", kas nozīmē, par mātēm tiek sauktas sievietes, kas nav dzemdējušas. Tādējādi likuma tekstā būtu rakstīts, ka grūtniecību pārtrauc māte, nevis sieviete kā līdz šim. Arī statistikā par negadījumiem šīs sievietes tiek sauktas par mātēm, tāpat mātes pase tiek izsniegta, neraugoties uz to, vai sieviete bērnu piedzemdē, klāsta Bite. "Sieviete vai meitene, kuras ķermenī ir izveidojusies jauna dzīvība, neatkarīgi no bērna tālākā likteņa, ir kļuvusi un vienmēr būs šī konkrētā bērna māte," klāstīts priekšlikumos.
Tāpat paredzēts paaugstināt dzimumšūnu donoru minimālo vecumu no 18 līdz 25 gadiem.
Izmaiņas abortu pārdomu laikā stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī, bet par obligāto konsultāciju - šā gada 1.jūlijā, paredz iesniegtais priekšlikums.
Pašlaik deputātu sagatavotie priekšlikumi nodoti Sabiedrības veselības apakškomisijai, kas gaida dažādus atzinumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
