Foto: DELFI

Kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis nolēmis labprātīgi doties uz Ameriku un stāties tiesas priekšā.

Čalovska advokāte Ilona Bulgakova atzina, ka izskanējusī informācija par Čalovska lēmumu labprātīgi doties uz Ameriku ir patiesa, bet plašākus komentārus advokāte atteicās sniegt.

Intervijā portālam "mixnews.lv" Čalovskis apstiprināja, ka tuvojas noslēgumam "šis traģiskais šovs, kas ilgst vairāk nekā divus gadus".

"Esmu gatavs lidot uz Ameriku. Es nebēgu, neslēpjos. Esmu gatavs tur stāties tiesas priekšā," sacīja Čalovskis un piebilda, ka ir gatavs pats segt visus ceļa izdevumus.

Tajā pašā laikā kibernoziegumos apsūdzētais stāstīja, ka ir pieprasījis ASV vīzu, taču joprojām nav saņēmis atbildi.

Kā ziņots, šā gada sākumā Čalovska advokāte Bulgakova atzina, ka viņa joprojām neredz pamatu klienta apcietināšanai un izdošanai ASV.

Bulgakova sacīja, ka klients lūdzis viņai atturēties sniegt komentārus, taču advokātes viedoklis ir nemainīgs, proti, izdošanai nav perspektīvas no cilvēktiesību viedokļa

"Bez viņa apcietināšanas gan policijai acīmredzot šeit neiztikt, jo divpusējais līgums, uz kura pamata prasīta izdošana, tieši pie nodošanas paredz apcietināšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tomēr ir punkts, kurš pasaka, ka apcietinājums izdošanas nolūkā pārkāpj klienta tiesības, ko paredz konvencija, proti, tiesības uz brīvību. Ja būtu aizturēšana un apcietināšana, tā būtu patvaļa pret cilvēktiesībām," uzsvēra advokāte.

Jau ziņots, ka Valsts policija pagaidām atturas prognozēt termiņu, kad Čalovskis tiks izdots ASV, sacīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Augstākā tiesa (AT) nosūtīja atpakaļ kibernoziegumos apsūdzētā Čalovska aizstāvei lūgumu pārskatīt nolēmumu par Čalovska izdošanu ASV, jo tā izskatīšana nav pakļauta AT.

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā nolēmusi nepieņemt Čalovska 20.oktobra lūgumu pārskatīt ECT 2014.gada 24.jūlija spriedumu lietā, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV.

Valdība pērn 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt ECT lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. Iepriekš ECT palāta, tāpat kā AT, ir atzinusi par pieļaujamu kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu atzinusi par nepamatotiem.

Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!