KNAB nesamierinās un turpina tiesāties ar Strīķi par pazemināšanu amatā  (48)

Tiesnesis lems par apelācijas sūdzības pieņemšanu vai atteikumu to darīt.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.decembrī KNAB priekšnieks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 2014.gada 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, līdz ar to tika sākta tiesāšanās.

Tiesāšanās laikā Srīķe tika pārcelta KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciālista (jurista) amatā - Streļčenoks pērn 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu pieņemšanas jautājumos.

Taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn decembra sākumā apmierināja Strīķes prasību lietā par pazemināšanu amatā, atceļot šo lēmumu. Tomēr spriedums šajā daļā nestājās spēkā nekavējoties.

Tikmēr pērn stājās spēkā spriedums par Strīķes atjaunošanu amatā.

Tāpat Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā 11.februārī paredzējusi vērtēt KNAB blakus sūdzību par valsts nodevas samaksu strīdā ar Strīķi par viņai piemēroto disciplinārsodu - rājienu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn novembrī atcēla KNAB priekšnieka lēmumu par rājiena piemērošanu. KNAB preses pārstāve Laura Dūša toreiz informēja, ka KNAB pauž izbrīnu par tiesneses Griķes spriedumu. Neizpratni par minēto tiesas nolēmumu pastiprinot arī apstāklis, ka Ģenerālprokuratūras pārstāve pievienojās KNAB viedoklim un sniedza atzinumu, ka Strīķe nav ievērojusi iekšējos drošības kārtības noteikumus saistībā ar valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumiem.

Disciplinārlieta bija saistīta ar to, ka Strīķei nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot viņu amatā, Strīķei ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.

Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecināja, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīja bijušais Drošības policijas darbinieks, KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze.