Pēc septiņu gadu tiesāšanās stājies spēkā spriedums Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietā  (86)

AT Krimināllietu departaments pērn nolēma atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 26.marta spriedumu, noraidot Jāņa Laizāna un cietušās pārstāvja zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča kasācijas sūdzības. Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, lēmums nebija pārsūdzams.

Kā informē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, pērn 15.decembrī tika saņemts triju apsūdzēto iesniegums par sprieduma izpildes atlikšanu, kas ticis apmierināts, un tādā veidā nolēmuma izpilde atlikta uz gadu. Savukārt Laizāns naudas sodu esot samaksājis.

Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika 2007.gada rudenī.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne par septiņus gadus ilgo tiesas procesu komentārus nevēlējās sniegt. Tiesas galīgo lēmumu viņa respektējot un norādīja, ka saistībā ar žurnālistes sarunu noklausīšanos vēl nekas nav beidzies, proti, prokuratūra turpina pirmstiesas izmeklēšanu citā iepriekš sāktajā kriminālprocesā par to, kurš žurnālistes sarunas nopludināja. Šis kriminālprocess bija sākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, un šobrīd apsūdzēto šajā lietā nav.

Jau ziņots, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) amatpersonas tika atstādinātas no amata. Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FFP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

2010.gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu (17 074 eiro) apmērā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa četrām apsūdzētajām FPP amatpersonām piemēroja Krimināllikuma (KL) 49.1 panta 1.daļas 1.punktu par soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un samazināja sodu. Rīgas apgabaltiesa piesprieda Jānim Laizānam un Raivim Freibergam naudas sodu 9600 eiro apmērā, savukārt Vasīlijam Kivļonokam tika piespriests naudas sods 6400 eiro apmērā, bet Aldim Klemam - 3200 eiro.

2013.gada 12.decembrī AT krimināllietu trešo reizi nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 17.aprīlī Laizānu, Freibergu, Kivļonoku un Klemu atzina par vainīgiem pēc KL 318.panta 1.daļas, proti, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Freibergs piedevām tika atzīts par vainīgu pēc KL 319.panta 1.daļas - valsts amatpersonas bezdarbībā. Laizānam un Freibergam tiesa katram noteica 26 000 latu (36 995 eiro), Kivļonokam 8000 latu (11 383 eiro), bet Klemam - 3000 latu (4269 eiro) naudas sodu. Laizānam un Freibergam katram toreiz arī tika noteikts trīs gadu liegums ieņemt amatu valsts pārvaldē. Kivļonokam aizliegts divus gadus, bet Klemam vienu gadu ieņemt amatu valsts pārvaldē.

Savukārt, izskatot krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā. Laizānam un Freibergam Centra rajona tiesa piemēroja 25 200 latu (35 856 eiro) naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonokam tiesa piemēroja 9000 latu (12 806 eiro) sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, bet Klemam - naudas sodu 3600 latu (5122 eiro) apmērā, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.