Andris Bērziņš (prezidents)
Foto: LETA
Līdz ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līdera Mārtiņa Bondara izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam sākušās atklātas diskusijas par citiem pretendentiem. Kamēr publiski politiķi aicina sabiedrību uz diskusiju par to, kādam jābūt deputātam, aizkulisēs tiek minētas iespējamās kandidatūras, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Tāpat kā LRA arī Nacionālā apvienība sadarbībā ar radošo inteliģenci nolēmusi sākt diskusijas par to, kādam ir jābūt nākamajam prezidentam. Viens no šīs ieceres iniciatoriem deputāts Ilmārs Latkovskis (NA) "Dienai" atgādinājis, ka radošajai inteliģencei vienmēr bijusi liela loma valstij izšķirīgos brīžos un šī tradīcija būtu atjaunojama. NA kā kandidātu pozitīvi vērtējusi konstitucionālo tiesību ekspertu Egilu Levitu, taču nozīmīgs būšot sabiedrības viedoklis.

Pirms četriem gadiem ar piedāvājumu sākt diskusijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nāca klajā arī toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura aicināja veidot komisiju un tajā iesaistīt kā inteliģenci, tā visus pēc neatkarības atjaunošanas ievēlētos prezidentus. Taču idejai nebija politiskā atbalsta, secina laikraksts. Andris Bērziņš ir centies godprātīgi darīt savu darbu, un tagad valdošās partijas gaida, kad viņš paziņos, vai vēlētos vēlreiz kandidēt prezidenta vēlēšanās.

Visticamāk, Bērziņam būs svarīgi pārliecināties par garantētu Saeimas vairākuma atbalstu. Pagaidām to izteikusi tikai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Labvēlīgi pret prezidentu ir noskaņota arī daļa "Vienotības", bet valdošā partija nevarētu solīt visas frakcijas atbalstu. Iespējams, ka nepieciešamās balsis nodrošinātu "Saskaņa", kuras deputāti par Bērziņu it kā balsoja arī 2011. gadā. Toreiz balsojums bija aizklāts, un Valsts prezidents joprojām ir vienīgā amatpersona, kuru vēlēs aizklāti.

Ja Bērziņš atkārtoti nepretendē uz posteni, neoficiāli kā kandidāts nosaukts arī Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš. Riekstiņš "Dienai" atturējies komentēt iespējamo rīcību, ja kāda partija viņam piedāvātu kandidēt, taču pašlaik šādu priekšlikumu viņš neesot saņēmis. Lai gan Riekstiņš atbilst partiju nosauktajiem prezidenta kandidāta kritērijiem, "Diena" norāda, ka viņa problēma varētu būt cita – savulaik kā bijušais "Tautas partijas" biedrs viņš bijis pietuvināts šī politiskā spēka līderim Andrim Šķēlem, tādēļ daļai deputātu nebūtu viegli viņu atbalstīt.

Nākamais prezidents būtu jāmeklē politiski pieredzējušu pretendentu vidū, uzskata Āboltiņa. Viņasprāt, Riekstiņš varētu godam veikt šo darbu. Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir skeptisks par ierosinājumiem rīkot diskusijas un arī biežo atsaukšanos uz ģeopolitisko situāciju uzskata par pārspīlētu.

"Diena" vēsta, ka kuluāros izskanējis – ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs cilvēks, kam nebūs vienota koalīcijas atbalsta, tas varētu būt pirmais solis uz mēģinājumu panākt esošās valdības demisiju, lai tās vadību varētu pārņemt ZZS.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!