Ir ļoti svarīgi ievēlēt prezidentu atklātā Saeimas balsojumā un minimālais standarts: jaunais Valsts prezidents nevar sava mēroga ziņā būt mazāk ievērojams kā Lietuvā Daļa Grībauskaite vai Igaunijā Tomass Hendriks Ilvess. Tāpēc ir svarīgi vēlētājiem redzēt, kuras partijas atbalsta kandidātu, kurš ne tuvu nesasniedz šādu mērogu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Politoloģe arī atzina, ka šobrīd ar partiju argumentiem pret atklātu Saeimas balsojumu tiek maskēti īstie argumenti, proti, ka partijas domā savu tūlītējo interešu robežās - kā palielināt savu varu un ietekmi. Slēgst balsojums piedāvā lielākas manevra iespējas. Šajā gadījumā ir jāapzinās likmes un vēlētājiem labi jāsaprot, ko tas nozīmē, proti, ka partijas, balsojot pret atkārtu prezidenta ievēlēšanu, uzņemas atbildību par to, ka ir ievēlēts vājš valsts prezidents.
Slēgts balsojums nozīmē, ka vēlētāji nevarēs noskaidrot, kurš deputāts un kura partija galu galā ir nobalsojusi par viduvēju vai pat vāju prezidenta amata kandidātu.
Tam gan oponēja politologs Ivars Ījabs, sakot, ka šīs analoģijas nav tik vienkāršas, jo, piemēram eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika ievēlēta pietiekami necaurredzamā procedūrā, beigu beigās izrādījās pietiekami laba prezidente. Ījabs arī atzīmēja, ka jautājums ir par to, ko mēs īsti šajā gadījumā gribam - populāru lietu vai atbildīgu lietu. Populāras lietas ne vienmēr ir tās pašas labākās, sacīja politologs.
Viņš atzina, ka pasaulē nav viennozīmīga kārtība prezidenta ievēlēšanai.
Gan vienai pusei būs filigrāni argumenti gan otra, un šajā gadījumā ir būtiski dot signālu cilvēkiem, ka mēs esam atklāti, sacīja deputāts Ilmārs Latkovskis (VL/TB-LNNK).
ZZS deputāts Ainārs Mežulis atzina, ka paliek pie savas izvēles, ka prezidents jāvēlē aizklāti. Mēs vienkārši varam gaidīt, kādi būs šie kandidāti, varam teikt, labāks vai sliktāks, par ko mēs varēsim diskutēt. „Mēs savu izvēli esam izdarījuši arī attiecībā uz prezidentu (..) Šobrīd esošais prezidents nav slikts un kāpēc viņš nevarētu turpināt vadīt valsti? Cilvēki izdarīs izvēli tā vai tā".
Saeimas deputāts Valērijs Agešins (S) sacīja, ka šobrīd diskusija sabiedrībā ir nevis par atklātu vai aizklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, bet gan par tautas vēlētu prezidentu. Tieši šīs pārmaiņas - tautas velēts prezidents, būtu signāls pārmaiņām.
Savukārt Ījābs atzīmēja, ka visu laiku tiek domāts: jo tu atklātāku kaut ko padari, jo vairāk tev uzticas. Bet tas tā nav. „Mēs esam padarījuši visu atklātu. Vai kāds ir sācis vairāk uzticēties?" vaicāja Ījabs. Viņš atzīmēja, ka sabiedrības uzticēšanos deputāti panāks, ja strādās efektīvi un sabiedrība varēs redzēt darba rezultātus, nevis, ka sabiedrība varēs redzēt, kā kurš deputāts nobalsojis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
