Ir ļoti svarīgi ievēlēt prezidentu atklātā Saeimas balsojumā un minimālais standarts: jaunais Valsts prezidents nevar sava mēroga ziņā būt mazāk ievērojams kā Lietuvā Daļa Grībauskaite vai Igaunijā Tomass Hendriks Ilvess. Tāpēc ir svarīgi vēlētājiem redzēt, kuras partijas atbalsta kandidātu, kurš ne tuvu nesasniedz šādu mērogu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Politoloģe arī atzina, ka šobrīd ar partiju argumentiem pret atklātu Saeimas balsojumu tiek maskēti īstie argumenti, proti, ka partijas domā savu tūlītējo interešu robežās - kā palielināt savu varu un ietekmi. Slēgst balsojums piedāvā lielākas manevra iespējas. Šajā gadījumā ir jāapzinās likmes un vēlētājiem labi jāsaprot, ko tas nozīmē, proti, ka partijas, balsojot pret atkārtu prezidenta ievēlēšanu, uzņemas atbildību par to, ka ir ievēlēts vājš valsts prezidents.
Slēgts balsojums nozīmē, ka vēlētāji nevarēs noskaidrot, kurš deputāts un kura partija galu galā ir nobalsojusi par viduvēju vai pat vāju prezidenta amata kandidātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
