Saeimas deputāti ceturtdien sākotnēji noraidīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā, taču vēlāk nolēma par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās pārbalsot.
Tiesa gan, balsojums ceturtdien tā arī nenotika - lai arī sākotnēji tika minēts, ka par grozījumiem Satversmē deputāti turpinās lemt vēl sēdes beigās, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) tad paziņoja, ka Saeimas prezidijam būs jālemj par grozījumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Sākotnēji par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja 43 deputāti, 21 bija pret, bet 23 atturējās.
Vēlāk deputāti prasīja par likumprojektu pārbalsot, jo, iespējams, par to balsojuši deputāti, kuri nav atradušies zālē.
Pārbalsojums notika divas reizes, taču bez rezultātiem – lai arī zālē ir vairākums deputātu, balsojums liecināja, ka nav kvoruma.
Mūrniece žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka Saeimā sākusies "spēlīte" ar atklātajiem balsojumiem. "Ja Saeimas deputāti ir nolēmuši, ka virkne amatpersonu, arī ļoti svarīgu amatpersonu, tiek vēlētas atklāti, tad šobrīd ir redzama diezgan liela nevēlēšanās, lai būtu atklāts balsojums par Valsts prezidentu," viņa klāstīja.
Paužot personīgo viedokli, Mūrniece norādīja, ka vēlas balsot par Valsts prezidentu atklātā balsojumā, skatīties "vēlētājiem acīs", un teikt, kāpēc balsojusi par vienu vai otru kandidātu. "Es ļoti ceru, ka kolēģi vēl par šo jautājumu padomās, parunās ar saviem vēlētājiem," viņa atzina. Mūrnieces ieskatā, nav iemesla, jo īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kāpēc deputātiem būtu jāslēpj, par ko viņi ir balsojuši.
Veids, kā tika balsots par grozījumiem Satversmē, "dara vai nedara godu" katram konkrētam deputātam un tā ir viņu paša atbildība, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Vienlaikus opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības izstrādātie grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas arī paredz noteikt, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts atklāti, nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.
"Par" likumprojektu balsoja 44 deputāti, tostarp LRA, "Vienotības" un NA pārstāvji, bet 19 deputāti bija pret - viņu vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas "No sirds Latvijai" (NSL) pārstāvji.
Savukārt 23 tautas kalpi, no kuriem vairākums bija no partijas "Saskaņa" atturējās.
NA piedāvātos grozījumus Satversmē pirmajā balsojumā atbalstīja 43 NA, "Vienotības" un LRA pārstāvji, bet pret bija 21 deputāts no ZZS un NSL. Savukārt 23 deputāti atturējās – 22 partijas "Saskaņa" pārstāvji un deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
Pretēji ierastajai kārtībai, kad darba kārtības jautājums jāizskata līdz galam, Saeima pēc 20 deputātu lūguma nolēma pārtraukt Satversmes grozījumu izskatīšanu un turpināt darbu pie citiem jautājumiem.
Jānorāda, ka pagājušās nedēļas Saeimas sēdē deputātu vairākums nolēma neiekļaut Saeimas darba kārtībā NA iesniegtos grozījumus Satversmē.
Pašlaik noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu, bet NA rosina noteikt, ka prezidentu ievēlē atklāti.
Satversmes grozījumi tiek ierosināti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu Valsts Prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību, skaidro NA, uzsverot, ka visas amatpersonas – Saeimas priekšsēdētājs, viņa biedri, Valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Bankas prezidents, Ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs u.c. locekļi tiek ievēlēti atklāti, un informācija par deputātu balsojumiem ir publiski pieejama.
"Balsojums par Valsts Prezidentu paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, tāpēc būtu jānodrošina, ka arī tas ir atklāts un nav vienīgais izņēmums," norādīts likumprojekta anotācijā.
Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
