Ceturtdien NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā ministri apstiprināja NATO komandvadības štāba elementu (NFIU) izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā, informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.
Šo elementu veidošana tiks sākta nekavējoties, lai tie sasniegtu sākotnējo gatavību jau līdz nākošajai aizsardzības ministru sanāksmei šā gada jūnijā. Vienlaicīgi aizsardzības ministri vienojās par sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā.
Paredzams, ka tie būs NATO komandvadības elementi, kuru uzdevums būs, atrodoties uz vietas konkrētajā valstī, analizēt drošības situāciju un plānot operacionālās darbības. Attiecīgās valsts apdraudējuma gadījumā štāba elements nodrošinātu, lai nekavējoties var ierasties NATO ātrās reaģēšanas spēki, - tā ir jaunveidojama struktūra, paredzams, ar 5000 kaujas gatavībā esošu karavīru.
Šāds štāba elements pilnībā iekļausies NATO komandvadības vienotajā sistēmā, un tā pamatuzdevums būs operatīvi reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, attiecīgi pieņemot lēmumu, pirms vēl krīzes situācija ir radusies.
Vācijas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" iepriekš neoficiāli vēstīja, ka katrā no štāba elementiem pastāvīgi strādās 40 militārpersonas, puse būs no uzņemošās valsts un puse - no pārējām alianses dalībvalstīm. Štāba elementu izveidei NATO piešķirs 25 miljonus eiro.
"Latvija ir gatava sākt komandvadības elementa izveidi un nodrošināt nepieciešamo atbalstu tā darbībai. Vienlaikus Latvija sagaida, ka sabiedrotie aktīvi iesaistīsies tā darbībā ar pieredzējušu personālu, kā arī nodrošinās NATO kopējo resursu izmantošanu komandvadības elementu funkciju īstenošanā," sanāksmē uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Ministri bija vienisprātis, ka ir sasniegts būtisks progress Velsas samita lēmumu īstenošanā un ka nākamajā ministru sanāksmē jūnijā ir jāapstiprina atlikušie lēmumi par infrastruktūras modernizāciju un reaģēšanas spēku piemērošanu pašreizējai drošības situācijai, kā arī detalizētu militāro vingrinājumu programmu.
Ministri apsprieda arī Alianses spēju reaģēt uz jaunajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Tika norādīts, ka sabiedrotajiem jārod risinājums Alianses spējai reaģēt uz tā saucamajiem hibrīddraudiem ar atbilstošu spēju attīstību.
"Gatavību reaģēt uz hibrīddraudiem nosaka ne tikai attiecīgās aizsardzības spējas, bet arī politiskā gatavība reaģēt pat tajos gadījumos, kad situācija ir neskaidra un tiek īstenota slēpta agresija. Šāda politiska gatavība reaģēt ir labākais atturēšanas ierocis," norādīja aizsardzības ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
