Šonedēļ Saeimā demonstrētās domstarpības starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību parlamenta kuluāros uzjundījušas runas par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlmēm vājināt partneru pozīcijas ar mērķi nākotnē iegūt valdības vadītāja krēslu.
Valdošās koalīcijas politiķi no "Vienotības" un apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) neoficiāli izteicās, ka viņiem radies iespaids par ZZS centieniem vājināt partneru, kā arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pozīcijas. Vienlaikus tiek pieļauts, ka ZZS ir ambīcijas drīzumā iegūt premjera krēslu, un šim amatam esot nolūkota pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Tāpat parlamenta kuluāros izskan, ka ZZS esot vēlme nomainīt vienu no valdības partneriem, proti, VL-TB/LNNK, pieaicinot koalīcijā "No sirds Latvijai" (NSL). Šāda iespēja gan netiek izskatīta nopietni, jo kopumā šīm trim partijām būtu vien 51 balss, ieskaitot Veiko Spolīti, kurš ir izstājies no "Vienotības", tomēr turpina sadarboties ar partijas frakciju. ZZS gan noliedz, ka gribētu veikt izmaiņas koalīcijas sastāvā, un uzskata, ka, pat mainoties premjeram, darbu jāturpina pašreizējai koalīcijai.
No ZZS atsevišķu politiķu puses runas par jauna valdības vadītāja meklēšanu tiek skaidrotas ar to, ka Straujumai neesot mērķa vadīt valdību visus četrus gadus. Tikmēr "Vienotības" politiķi norāda, ka pašlaik nav plānots mainīt valdības vadītāju. ZZS politiķi uzskata, ka gada laikā Latvijai būs jauns premjers, un ZZS pieļauj iespēju šim amatam virzīt Reiznieci-Ozolu. Tāpat izskanējis aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) kā iespējamā premjera amata kandidāta vārds, taču viņa izredzes esot krietni mazākas, ņemot vērā brīžiem uzplaiksnījušās domstarpības starp viņu un šajā politiskajā spēkā ietekmīgo Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij").
Kā izšķirošas ZZS redz gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, jo no pavasara beigās ievēlētās valsts augstākās amatpersonas būšot atkarīgas ZZS pārstāvja izredzes tikt nominētam valdības vadītāja amatam. Arī koalīcijas partneri pārmaiņu iespējas valdībā un ZZS izredzes tikt pie premjera krēsla sasaista ar prezidenta vēlēšanām.
Kā piemērs ZZS vēlmei demonstrēt savu pozīciju attiecībās ar pašreizējiem koalīcijas partneriem tiek minēta frakcijas rīcība balsojumā par grozījumiem Satversmē par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, kad ZZS nevis vienkārši balsoja pret, bet vairākas reizes "norāva" kvorumu. Pēc šī balsojuma ZZS politiķis Augusts Brigmanis paziņoja, ka "Vienotība" un VL-TB/LNNK esot sagrāvušas koalīcijas līgumu.
ZZS sadusmojusi situācija ar balsojumu par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, jo koalīcijas partneri esot "izraisījuši nevajadzīgus strīdus". Tie esot lieki situācijā, kad jāstrādā pie dažādiem aktuāliem, valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem, apgalvo šī spēka politiķi. Vislielāko neapmierinātību politiskajam spēkam raisot nacionālās apvienības "ierastais darba stils". Partneri gan pauž pretēju viedokli - viņu nostāja jautājumā par atklātu prezidenta ievēlēšanu jau sen ir formulēta un viņi no tās nevarot atkāpties. ZZS retorika no partneru puses tiek traktēta kā mēģinājums attaisnot bloķēšanos ar opozīciju šajos jautājumos.
Šis balsojums kopā ar opozīciju partnerus darīja bažīgus par iespēju koalīcijai vienoties par vienu kopīgu prezidenta amata kandidātu un to ievēlēt aizklātā balsojumā, ņemot vērā, ka ZZS, līdzīgi kā balsojumā par Satversmes grozījumiem, varētu "bloķēties" ar opozīcijā esošajām partijām "Saskaņa" un NSL.
Kopumā visi trīs pašreizējie valdības partneri - "Vienotība", ZZS, VL-TB/LNNK - atzīst, ka pašreizējam koalīcijas modelim nav alternatīvas. Līdz ar to koalīcijas partneri, visticamāk, turpinās strādāt kopā, vienlaikus ZZS un "Vienotībai" savā starpā sacenšoties par lielāku ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
