Lai gan atsevišķi bezpajumtnieki atzīst, ka baidās doties diedelēt naudu noteiktos tuneļos un ielās, jo tās kontrolē ubagu saimnieki, Rīgas pašvaldības policijai neesot informācijas par cilvēku ļaunprātīgu izmantošanu "ubagošanas tīklos", svētdien vakarā vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Bezpajumtnieks Jānis, kurš zem klajas debess teltī Mežaparkā dzīvojot jau otro gadu, raidījumam atzina, ka uz ienesīgākajām ubagošanas vietām Rīgas centrā viņam bail iet, jo tur ir savi likumi.
"Varbūt aizdzītu prom, varbūt pienāktu klāt citi cilvēki. Tāda lieta ir dzirdēta, es tur nesēžu. Ir zonas sadalītas, ir savējie, kuri sūta tos cilvēkus, lai viņi arī sēž. Varbūt kādam tas ir bizness tur," sprieda Jānis.
Savukārt kāda Vecrīgas veikala pārdevēja Ilze redzēto Rīgas ielās salīdzinājusi ar biznesa tīklu. Balstoties uz saviem novērojumiem, ejot uz darbu pa vienām un tām pašām ielām jau sesto gadu, viņa vairs ne centa neziedojot ubagiem.
"No rīta nākot uz darbu, tu redzi - pie stacijas atved invalīda krēslā sēdošu bez kājiņām cilvēku, noliek viņam trauciņu rokās, iespiež zīmīti ar žēlabainu tekstu. Sēdi. Un dienā, ik pa brītiņam braukājot apkārt, tu redzi - viņiem nostaigā garām kāds cilvēks, praktiski pat savāc to naudiņu, un vēl iekausta – kāpēc tik maz," stāstīja Ilze.
Valsts policija atteicās sniegt savu vērtējumu, jo līdz šim nav uzlūkojusi ubagošanu kā organizētu nelegālās nodarbinātības formu un tāpat nav vērtējuši, vai Rīgā vispār eksistē ubagošanas tīkli kā cilvēktirdzniecības forma.
Rīgas pašvaldības policijas vadībai savukārt patlaban neesot informācijas par ubagotāju ļaunprātīgu izmantošanu un procentu iekasēšanu no garāmgājēju samestā. Ikdienas kārtībniekiem arī nav aizdomu.
Rīgas domē skaidro, ka Latvijā viens organizētais tīkls tika likvidēts pirms diviem gadiem, un tas neesot bijis vietējais. To Rīgā pat ar speciāliem autobusiem no Rumānijas bija centušies izvērst rumāņu čigāni.
"Veicot īslaicīgo aizturēšanu, faktiski salauzām viņiem visu biznesu, un viņi aizbrauca, aizvācās prom. Mēs nepārtraukti skatāmies, lai saskatītu, vai ir kādas pazīmes, ka būtu kāda kriminālās vides ietekme uz šo sfēru," raidījumam stāstīja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Frolovs.
Aizliegums ubagot Rīgā ir spēkā otro gadu. Lai nebūtu jādiedelē nauda, dzīves pabērniem policija dod norādes, kur meklēt palīdzību – patvērumu un ēdienu. Ja arī tiek uzrakstīts sods, kas ir brīdinājums vai sods līdz 14 eiro, tas visbiežāk netiek nomaksāts.
Policijas uzdevums gan arī nav šķirot, kurš ir īsts ubagotājs, kurš viltnieks. Raidījums atgādina, ka nesen sociālajos tīklos parādījās kāds foto, kurā ubagotājs savu laiku kliedē ar dārgo "iPhone" tālruni. Savukārt Austrumu slimnīca pērn novembrī ziņojusi par sievieti ubadzi, kura slimnīcas seifā atstājusi 1200 eiro, mājās devās ar taksi, bet ikdienā nodarbojas ar ubagošanu pie Centrālās stacijas.
Norvēģijā tagad sāks sodīt tos, kuri ir spējīgi maksāt – pašus ziedotājus – sīknaudas devējus vai tos, kas ubagam iedod pārtiku un pajumti. Norvēģu likumdevēju mērķis ir izskaust ubagošanas tīklus kā organizētu biznesu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
