Raidījums: trūcīgā statusa piešķiršanai dienestiem jāiziet cauri vismaz 16 reģistriem  (15)

Raidījums norāda, ka, iespējams, tieši nepieejamo datu bāžu dēļ vai tajos neaktualizētas informācijas dēļ 2013.gadā Siguldas pašvaldība pieņēmusi lēmumus par trūcīgā statusa piešķiršanu ģimenei, kurai tobrīd bijuši vairāki vērtīgi īpašumi Rīgas centrā un Jūrmalā, un kurai šis statuss, visticamāk nemaz nebija nepieciešams pabalstu veidā. Tie šajā gadījumā netika pieprasīti.

Pirms gada Jūrmalas domē pētīja, kā kāda par miljonāri uzskatīta kundze tikusi pie trūcīgās statusa. Toreiz pabalstus neprasīja, bet izziņu iesniedza tiesā un tika atbrīvota no tiesu nodevas, šajā gadījumā – vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro. Taču visticamāk, šis nebūt nav bijis vienīgais tāds gadījums Latvijā.

Siguldā trūcīgā statuss piešķirts ģimenei ar pieciem nekustamajiem īpašumiem, tostarp Rīgas centrā un Jūrmalā. Neilgi pirms tam pārdoti dzīvokļi par gandrīz divsimt tūkstošiem eiro un vēl īpašumā pāris firmas, ko Siguldas pašvaldība nebija pamanījusi. Sieviete bija reģistrēta bezdarbniece, bet vīrietis Siguldas Sociālo dienestu informēja, ka strādā gadījuma darbus. Pievienota arī izziņa par ienākumiem, kura dienestam jārespektē.

Pētot šīs ģimenes "pēdas" Zemesgrāmatā, "de facto" pieļauj, ka nekustamo īpašumu pārdošana varētu būt bijusi viņu ikdiena, jo uz Siguldu pārdeklarējušies kādu brīdi pirms pieteikšanās trūcīgo statusam 2013.gadā. Taču arī tagad viņi šeit vairs nedzīvo.

Aptuveni tai laikā noritējuši ar viņu īpašumiem saistīti tiesu procesi un piedziņas, rāda informācija Zemesgrāmatā. Siguldas sociālajā dienestā stāsta, ka ģimene pabalstus nav prasījusi. Tādēļ arī pašvaldībai pretenziju tagad nav. Taču sociālajā dienestā nevar zināt, vai trūcīgā statuss nav izmantots kur citur, piemēram, lai tiktu vaļā no tiesas nodevas. Vai arī – iegūtu 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim jebkurā pašvaldībā. Izziņu par trūcīgumu izdota vienu reizi uz trim mēnešiem.

Savukārt kāda cita ģimene, neraugoties uz trim īpašumiem un pāris uzņēmumu kapitāldaļām, pieteikusies un saņēmusi atbalstu. Vīrietis "de facto" norādīja, ka abi ar sievu tobrīd bijuši bez darba. Ja nebūtu atbalsta, tad visi būtu uz ielas: "Abi dzīvokļi ir bankas kredītā un paldies Siguldas domei, ka piešķīra īslaicīgi trūcīgā statusu".

Interneta resursi rāda, ka 2013.gadā, kad ģimene cīnījās ar trūkumu, viņš piedāvāja izbraucienus ar luksus jahtu. Tagad apgalvo - piedāvājumam neesot bijis labs pieprasījums, un nekāda biznesa tur nav bijis.

Sociālajā dienestā norāda, ka viņi interneta resursus vispār neņem vērā. Raidījums norāda uz jautājumu kādēļ sociālajā dienestā nepamanīja šos īpašumus. Siguldiešu versija – viņi sev pieejamajās datu bāzēs nemaz neredzēja, kas ģimenēm pieder aiz Siguldas novada robežām. Tikai pirms pieciem mēnešiem panākta vienošanās ar citām pašvaldībām par datu apmaiņu. Informācija par kapitāldaļām un amatiem uzņēmumos pie viņiem redzama divus gadus. Bet pašvaldībā atkal norāda - reģistrā ne vienmēr laikus atjaunota informācija. Karstas diskusijas ir arī ar Valsts ieņēmumu dienestu par datu kvalitāti, kas šobrīd iegūstama no VID.

"Mūsu cilvēki redz gan VID, gan zemi, gan pārējo. Vai tas tiešām viss ir vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par brīvpusdienām," saka Siguldas Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga

Pašvaldības izmanto sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu, kura savulaik radīta pēc Rīgas pilsētas pasūtījuma. Pamazām to pārņēma gandrīz visas pašvaldības. Bet būtībā katra ir atbildīga par līgumu slēgšanu ar iestādēm, kas apkopo datus, piemēram – CSDD vai Zemesgrāmatu. Problēmas gan visiem līdzīgas, turklāt no pāris iestādēm dati jāpieprasa vēstuļu formātā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzskata, ka sistēmai vajadzētu būt vienotai, ar pieeju nepieciešamajiem datiem no visiem 16 reģistriem. Taču vienlaikus tādai, kas dod tikai tos datus, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu.

Kad Sigulda izpelnījusies Valsts kontroles pārmetumus par nepamatoti piešķirtu trūcīgā statusu desmitiem cilvēku, tā uz lūdzējiem tagad skatās gana skrupulozi. Tikmēr Labklājības ministrija domā, kā vēlreiz iedot vienotu skatu par palīdzības sniegšanu. "Ministrija varētu sniegt pašvaldībām papildu atbalstu. Mēs gatavosim papildus metodiskos norādījumus, lai palīdzētu aizpildīt materiālās situācijas novērtēšanas deklarācijas. Lai dienests pēc iespējas universālāk visā valstī raudzītos uz vienām un tām pašām lietām. Tomēr tas vienalga atstās manevra iespējas pašvaldībai, jo tā redzēs, vai klients tiek ar savu situāciju galā vai nē," saka LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.