Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien pārrunāja gan to, kam un kā jāziņo par negadījumiem būvlaukumos, gan valdības paveikto pēc traģēdijas, taču deputātus nokaitināja ierēdņu nespēja atbildēt, komisijas sēdē novēroja portāls "Delfi".
Proti, deputātiem nācās vairākkārt pārjautāt par to, kam un kā jāziņo par negadījumiem būvlaukumos, bet sēdes otrajā daļā viņus neapmierināja Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra sniegtās atbildes par dažādu likumprojektu sagatavošanas gaitu.
"Komisija pirmdien nedzirdēja atbildes uz jautājumiem par sistēmu," atzina Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL). Neapmierinātību pauda arī deputāts Artuss Kaimiņš (LRA).
Biedrības "Zolitūde 21/11" pārstāvis Imants Burvis atzina, ka sākotnēji, tiekoties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), bija jūtama vēlme palīdzēt, taču kādā brīdī tā pazudusi. "Katrs ierēdnis dara jebko, lai nedarītu neko, bet uzrādītu, ka ir izdarījis labāko," situāciju raksturoja Burvis.
Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) vērsa uzmanību uz tikšanos biežumu ar Straujumu - piemēram, kopš 16.oktobra tikšanās tā arī nav notikusi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija arī plaši pārrunāja to, vai un kādā kārtībā būvdarbi var notikt objektā, kas jau nodots ekspluatācijā.
"Būvniecības regulējums vispār pieļauj veikt kādus darbus objektos,kas jau nodoti ekspluatācijā," informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Viņa uzsvēra, ka tiek izvērtēts katrs gadījums atsevišķi, vienlaikus piebilstot - arī tad, ja būvdarbi tiek veikti ekspluatācijā nenodotā ēkā, nevar izslēgt risku, ka vēlāk, atļaujot tās izmantošanu, kaut kas var atgadīties.
"Pateikt, ka nevienā [ekspluatācijā nodotā] ēkā nevar veikt būvdarbus, eksperti neuzskatīja par lietderīgu," sacīja Oša.
Tāpat jāņem vērā, ka šie nosacījumi attiecas arī uz dzīvojamām ēkām, piemēram, māju siltināšanu.
Pēc EM pārstāves skaidrotā, likumdošana tiek sagatavota, pieņemot, ka objekts uzbūvēts pareizi. "Likumdošanā nevar ierakstīt vienu vai otru atbildi, izejot no tā, ka objekts ir nepareizi uzbūvēts," viņa saka.
Latvijas Arhitektūras savienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Rožulapa uzsvēra, ka nav iespējams radīt tādu regulējumu, kurā būtu atrunāti 100% visi gadījumi. "Iespēja pilnībā izslēgt jebkādu nelaimes gadījumu iespēju pēc būtības nepastāv," viņa teica. "Ir tikai viens veids, kā, veicot būvdarbus, nepieļaut nekādus negadījumus - aizliegt būvdarbus vispār," sacīja Rožulapa.
Negadījumi notiek ne tikai tādās valstīs kā Nigērija, bet arī ASV un Vācijā, piebilda Rožulapa. "Arī tur jumti sabrūk. Lai cik drausmīgi tas nebūtu, mēs neesam unikāli ar šādu nelaimes gadījumu," viņa teica.
Rožulapas teiktais izsauca deputāta Kaimiņa reakciju, kurš pārvaicāja, vai Rožulapa sapratusi savu teikto, jo no tā izrietot, ka ir "normāli, ka sabrūk mājas". Vienlaikus viņš uzsvēra - komisija nerunā par māju siltināšanu, bet gan "Maximas" traģēdiju.
Savukārt Rožulapa iebilda pret Kaimiņa interpretāciju, atkārtoti uzsverot, ka nav iespējams radīt regulējumu, kurā atrunāti visi gadījumi. "Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir radīt regulējumu, kas pēc iespējas samazina iespēju, ka notiek negadījumi," viņa skaidroja.
"Mēs esam ļoti unikāls gadījums pasaules praksē," klāstīja Kaimiņš, uzsverot, ka sabiedrība nav apmierināta ar "Maximas" traģēdijas izmeklēšanu - jebkurā citā valstī nebūtu iespējama situācija, ka pusotra gada laikā pēc 54 cilvēku bojāejas vienīgā atstādinātā amatpersona ir bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks, tagad deputāts Mārtiņš Šics.
"Ja tas notiktu Āfrikā, visiem radiem būtu kājas nogrieztas, ja Amerikā - "Maxima" būtu slēgta, "Re&Re" nedabūtu nevienu pasūtījumu," uzsvēra Kaimiņš.
Šics interesējās, kā tiek apkopota informācija par negadījumiem kāda veida būvēs, lai vēlāk būtu pieejama informācija par iespējamiem riskiem. "Kā pašvaldība uzzina par negadījumiem būvlaukumos - no medijiem, ugunsdzēsējiem,"pārvaicāja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Oša norādīja, ka par pārkāpumiem būvlaukumos ir jāinformē, un informācijai par to jābūt būvdarbu žurnālos. Vienlaikus viņa pieļāva, ka iespējams noteikt papildus prasības par to, kā jāinformē par negadījumiem.
Jau vēstīts, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā ir pieci aizdomās turētie un pret četriem uzņēmumiem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu - par aizdomās turētajiem atzīts lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima", kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
