Sabiedrībā pazīstami cilvēki pirmdien asi iebilda pret Tieslietu un Labklājības ministriju virzītajām izmaiņām aizbildnībā, kas, viņuprāt, ir pret bērnu interesēm un pavērs arī lielākas iespējas bērnu adopcijai uz ārzemēm; otrdien Civillikuma grozījumus skatīs Saeimas Juridiskajā komisija.
Preses konferencē pirmdien piedalījās Juris Cālītis, Leons Taivāns, Evita Zālīte un vēl vairāku biedrību pārstāvji. Vairākkārt izskanēja neizpratne un jautājums, kā interesēs tas notiek, kā arī tika minēts, ka daudziem deputātiem otrdien var nebūt skaidrs, par ko īsti būs jābalso. Biedrības uzskata, ka izmaiņas nav bērnu interesēs.
Grozījumi Civillikumā paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. No šī loka plānots turpmāk izslēgt jebkuru citu cilvēku, kas nav saistīts ar bērnu.
"Zvannieku māju" pārstāvis un teologs Cālītis uzskata, ka valsts vēlas sagraut aizbildniecības institūtu, kam Latvijā ir vairāk nekā 70 gadu ilgas tradīcijas.
"Tiks sašaurināts to personu loks, kas var kļūt par aizbildņiem," pirmdien uzsvēra Cālītis. Viņš uzskata, ka valsts šādā veidā atstumj plašāku sabiedrību no iespējas uzņemties rūpes pār bērnu.
Taivāns uzskata, ka likuma labojumus vajadzētu atcelt. "Mēs šodien veicinām emigrāciju tās vissliktākajā formā. (..) Statistiski neapstiprināti motīvi liek domāt, kā interesēs tas ir. Neredzu loģisku pamatojumu," pauda Taivāns.
"Zvannieku māju" valdes pārstāve Linda Balčūne izteicās, ka "Saeimā bīdītā likumprojekta dēļ Latvija zaudēs simtiem bērnu".
Preses konferences pārstāvji uzsvēra, ka aizbildnība šodien ir daudz izplatītāka nekā audžuģimene, par ko tiek runāts vairāk. Aizbildnībā pašlaik ir ap pieciem tūkstošiem bērnu. No tiem apmēram tūkstotim bērnu aizbildņi ir cilvēki, kas saskaņā ar likuma grozījumiem par tādiem šobrīd nevarētu kļūt.
Operdziedātāja Evita Zālīte, kura ir aizbildne četriem bērniem jau astoņus gadus, pieļauj, ka daudzi neizprot atšķirības starp adopciju, aizbildnību un audžuģimeni.
"Man ir četri bērni, mēs esam laimīgi satikušies, es esmu laimīga, bērni ir laimīgi. Bet būs rīt cita tikšanās [Saeimas komisijā] un viņa būs daudz savādāka. Rīt Saeimā satiksies cilvēki, kuri tāpat kā jūs nezina starpību starp audžuģimeni, aizbildnību un adopciju, tie ir deputāti. Ļoti daudz deputātu nezina, lieku galvu ķīlā. Un otra daļa, kas rafinēti zina, ko viņi dara. Un to sauc par kaitniecību," uzskata Zālīte.
Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Bāriņtiesa bērnam aizbildni ieceļ, ja bērna vecāki nav zināmi; vecāki ir pazuduši vai miruši; ilgstošas slimības gadījumā nespēj realizēt aizgādību; vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Šobrīd persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, bāriņtiesā iesniedz iesniegumu. Aizbildnis par bērnu saņem uzturlīdzekļus, valsts pabalstu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu.
Labklājības ministrija pārmetumus noraida un uzskata, ka likumprojekts modernizēs Civillikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
