Sievietes, kuras vēlas pārtraukt grūtniecību, varēs izvēlēties, vai pirms tam izmantot valsts piedāvāto konsultāciju, liecina diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien.
Turklāt, lai nediskriminētu sievietes, kas grūtniecību vēlas saglabāt, plānots, ka vienu konsultāciju varēs saņemt ikviena sieviete grūtniecības laikā. Visticamāk, grūtniecēm būs pieejama konsultācija pie psihoterapeita.
Komisijas deputāti otrdien vēl nepabeidza vērtēt deputātu iesniegtos priekšlikumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem, taču tika panākta vienošanās par vairākiem principiem, tostarp, ka konsultācijai jābūt brīvprātīgai un pie tiešās pieejamības speciālista – proti, tai nebūs nepieciešams norīkojums.
Tā kā Latvijā nav definēts, kas ir krīzes grūtniecības speciālists, pagaidām tas vairāk vai mazāk kvalificējas kā psihoterapeits, klāstīja komisijas vadītājs Romualds Ražuks (V), taču vēl tiks vērtēts, vai piedāvāt arī citu speciālistu, piemēram, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas.
"Ir pozitīvi, ka valsts vēlas piedāvāt konsultāciju, bet šādai konsultācijai būtu jābūt tad, ja sieviete to vēlas," komisijas sēdē skaidroja Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle Dace Melka. Pēc viņas teiktā konsultācijai būtu jābūt pie psihoterapeita.
"Internets ir pilns ar informāciju par medikamentozu abortu, un sievietes var iegādāties dažādus medikamentus, neapzinoties visus faktorus," par riskiem, kas rastos, nosakot obligātu konsultāciju, brīdināja Melka.
Vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka lietderīgāk būtu novirzīt līdzekļus izglītošanai par kontracepciju, taču neiebilda pret to, ja likumā būtu paredzēta brīvprātīga konsultācija.
"Šos līdzekļus būtu lietderīgāk novirzīt veselības izglītībai skolā un kontracepcijas apmaksai sociālā riska grupās," sacīja Eiropas sieviešu lobija valdes locekle Edīte Kalniņa. Viņa arī rosināja – ja tiek piedāvāta brīvprātīga konsultācija, tai jābūt pieejamai visām grūtniecēm, ne tikai tām, kas vēlas abortu.
Resursu centra "Marta" pārstāve Gundega Tentere savukārt uzsvēra, ka sievietēm jau ir noteikti ļoti daudzi ierobežojumi un, nosakot vēl kādus ierobežojumus, tā būtu vardarbība pret sievieti. "Pētījumi liecina, ka sieviete visbiežāk nāk ar gatavu lēmumu [par abortu]. Tas ir lieks spiediens," viņa klāstīja.
Tas, ka valsts nodrošinās konsultācijas, neizslēdz to, ka sabiedrībai kopumā jābūt izglītotākai, atzina "Krīzes Grūtniecības centra" vadītāja Judīte Briede. Centra pieredze liecinot, ka ar ārsta konsultāciju grūtniecēm, kuras domā par abortu, nav pietiekami, jo šāds lēmums lielākoties saistīts ar vairāku problēmu kopumu.
Viens no priekšlikuma autoriem, deputāts Imants Parādnieks (NA) minēja, ka viena no iespējām arī būtu noteikt ilgāku ginekologa vīzītes laiku, lai ārsts krīzes situācijām varētu veltīt ilgāku laiku.
Diskusijas par priekšlikumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem komisija plānot turpināt 3.martā. Līdz tam Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai jāsagatavo aprēķini, cik valstij varētu izmaksāt konsultāciju noteikšana.
Jau vēstīts, ka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem iesniegti vairāki priekšlikumi.
Tā, piemēram, vairāki deputāti rosina noteikt obligātu konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas - mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valstij būs jānodrošina iespēja saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie cita konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista - jurista, sociālā darbinieka, psihologa utt.
Parādnieks arī piedāvā pagarināt pārdomu laiku pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas no 72 līdz 120 stundām.
Pašlaik deputātu sagatavotie priekšlikumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu otrajam lasījumam nodoti Sabiedrības veselības apakškomisijai, kas gaida dažādus atzinumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
