Morālu atbildību par Zolitūdes traģēdiju, protams, jūtu, taču tehniskā ziņā savu vainu nesaskatu, sacīja Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā aizdomās turamais būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Nekādus sīkākus komentārus Draudiņš sniegt nevēlējās, norādot, ka notiek izmeklēšana un tajā viss tiks noskaidrots.
Valsts policija pagājušajā nedēļā Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā vēl divām personām piemērojusi aizdomās turamā statusu. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās turamie ir būvdarbu vadītājs un būvuzraugs - uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš. Draudiņa advokāts Agris Eglītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa klientam ir piemērots aizdomās turamā statuss, bet plašākus komentārus sniegt viņš atteicās.
"Saistībā ar izskanējušo informāciju par aizdomās turamā statusa piešķiršanu divām juridiskajām personām un divām fiziskām personām "Re&Re" nav saņemta nekāda oficiāla dokumentācija no tiesībsargājošiem dienestiem. "Re&Re" arī nav pieejama plašāka informācija par to, kas jau izskanējusi medijos, tādēļ plašākus komentārus par notikušo nevaram sniegt," sacīja "Re&Re" pārstāve Ligita Brodiņa.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins preses konferencē nenosauca aizdomās turamo personu vārdus, taču apstiprināja, ka šīs personas ir būvuzraugs un būvdarbu vadītājs. Grišins atturējās atklāt arī juridisko personu nosaukumus. Policija lūdza tiesu arī juridiskajām personām noteikt mantas arestu, taču šis lūgums tiesā netika apmierināts. Lietas izmeklētāji vēl lems, vai pārsūdzēt lēmumu, ar kuru atteikts uzlikt mantas arestu.
Personām kā drošības līdzeklis ir piemērota policijas uzraudzība, aizliegums izbraukt no valsts un liegums tikties ar noteiktām personām, kas iesaistītas kriminālprocesā.
Šie cilvēki, tāpat kā pārējās lietā figurējušās personas, tiek turēti aizdomās pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Pašlaik policija neizslēdz, ka būs vēl aizdomās turamās personas. Grišins arī vēlreiz atgādināja, ka lieta februārī tiks nodota prokuratūrai.
Šobrīd kopā kriminālprocesā ir pieci aizdomās turamie, un pret četriem uzņēmumiem sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turamajām iepriekš atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergetam un Gulbim nesen tika atcelts lēmums par apcietinājumu un tika piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, kas piemērots arī Kalinkam.
Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam "Kubs" un "HND Grupai". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
